Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Laila Urbāne: "Vai valstiski spēsim nodrošināt atestātos tādus ierakstus, ka šis tik tiešām ir bijis īpašs gads visā pasaulē"

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvji domā par vairākiem risinājumiem valsts gala pārbaužu un eksāmenu organizēšanā. IZM mājaslapā vēstīts, ka šobrīd ir sagatavoti trīs rīcības scenāriji.

Pirmais no tiem – ja ārkārtējā situācija pēc 12. maija netiks pagarināta, valsts pārbaudes darbi 9. klasēm un centralizētie eksāmeni 12. klasēm varētu notikt jūnijā un jūlijā. Otrs no tiem stāsies spēkā, ja ārkārtējo situāciju valstī pagarinās – tad pagarināti varētu tikt arī no­slēguma eksāmenu laiki. Tikai tad, ja drošības pasākumi saistībā ar “Covid-19” pandēmiju netiks atcelti ilgstoši, tiek pieļauts trešais variants, proti, iespēja visiem skolēniem šo mācību gadu pabeigt ar izliktu vidējo gada vērtējumu. Gala lēmumu par valsts pārbaudes darbu norisi IZM pieņems, ņemot vērā turpmāko epidemioloģisko situāciju valstī un Veselības ministrijas rekomendācijas, kā arī citu ES valstu rīcību centralizēto eksāmenu norisē.

Šobrīd notiek gatavošanās scenārijam, ka centralizētie eksāmeni notiks no 2. jūnija līdz 7. jūlijam, kā arī tiek paredzēti papildtermiņi gadījumiem, kad cilvēki nevar piedalīties eksāmenu kārtošanā slimības dēļ. Tad eksāmenu kārtošanas grafiks noslēgtos jūlija beigās, aģentūrai LETA skaidroja VISC direktors Guntars Catlaks.

Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas direktore Laila Urbāne atklāj savu personīgo skatījumu uz situāciju: “9. klasē mēs varētu iztikt ar gada vērtējumiem, jo viņiem būtisku lomu valsts pārbaudes darbu vērtējumi nespēlēs nevienā līmenī.” 9. klases absolventi visbiežāk paliek un mācības turpina vai nu tajās pašās mācību iestādēs, vai dodas uz  tehnikumiem apgūt profesionālo izglītību, vai uz citu vispārējās izglītības iestādi. Kā rādot līdzšinējā pieredze, lielā daļā šo iestāžu tiek ņemti vērā ne tikai valsts pārbaudes darbu rezultāti, bet gan vērtēts jauniešu mācību darbs kopumā. Tieši tādēļ Grobiņas novada vidusskolas direktorei šķiet, ka gada vērtējumu izlikšana būtu labākais risinājums. “Tas mazinātu stresu, dotu mieru.”

Par topošajiem 12. klases absolventiem L. Urbānei gan ir cits viedoklis: “Vai valstiski spēsim nodrošināt atestātos tādus ierakstus, ka šis tik tiešām ir bijis īpašs gads visā pasaulē un jāņem vērā izliktie gada vērtējumi?” Direktore zina teikt, ka jauniešu vidū ir tādi, kuri gatavi mācības turpināt kādā no Latvijas un pat ārvalstu augstskolām, līdz ar to viņiem eksāmeni un to rezultāti būtu nozīmīgi.

Taču vai jaunieši, mācoties attālināti un darbojoties neziņas un, nenoliedzami, arī sava veida stresa apstākļos, varēs pienācīgi eksāmeniem sagatavoties? L. Urbāne ir pārliecināta, ka attālinātajā režīmā jaunieši koncentrējas galvenokārt uz zināšanu nostabilizēšanu, gatavojoties eksāmeniem, jo to atcelšanu neviens līdz šim nav apstiprinājis. Tādējādi ikviens piestrādā pie niansēm un atsevišķām tēmām, kur nepieciešams zināšanas pieslīpēt.

Plašāk Lejaskurzemes novadu skolu dirketoru viedokļus lasiet "Kursas Laika" 23. aprīļa numurā!

Pievieno komentāru

Grobiņas novadā