Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā mainījās gaisotne Lienes Ozolas "Līdumniekos", kad ļeņinekļus nomainīja eņģeļi?

“Nosaukums “Līdumnieki” mājām ir tāpēc, ka mans vectētiņš ar vecvectēvu no Rolavas muižas zemīti nopirka un paši līdumus te līda. Vectētiņam aizejot Mūžībā, saimniekot sāka mans tētis Visvaldis Vistiņš. Viņa mazdēli – mani puikas – zina, ka šo vietu nedrīkst pārdot,” teic Liene Ozola. Sevi viņa sauc par pilsētas meiteni, kura pārcēlusies uz laukiem.

L. Ozolas tēva, zvejnieku kolhoza “Boļševiks” traļu meistara Ļeņina pieminekļu kolekcija savulaik tikusi iekļauta Grobiņas novada apskates objektu bukletā. V. Vistiņš gan nav bijis komunistiskās partijas biedrs un kaismīgi noliedzis pastāvošo iekārtu.

“Sāku meklēt iemeslus, kāpēc mans veikals nodega, kāpēc mājās iemetās sēne, iebruka grīdas, tēvs nieka sešdesmit sešos gados aizgāja no dzīves un vīrs nodzērās. Nojautu, kur slēpjas ļaunuma sakne – Ļeņinos. Internetā ievietotajam sludinājumam atsaucās Kauņā dzīvojošs amerikāņu izcelsmes latvietis, un tikai pēdējais krūšutēls smaguma dēļ vēl nav aiztransportēts uz Lietuvu.”

Kad 2005. gadā ar diviem bērniem pārvācos uz dzīvi šeit, mežā, neviens nebrīnījās, draugi atbalstīja. Pabeidzot mājas remontu, sāka uzrasties eņģeļi. Pati nevienu neesmu pirkusi. Pirmo eņģelīti, ko likt uz kamīna, saņēmu no labākās draudzenes. Pozitīvās pārmaiņas L. Ozola skaidro pa savam: “Acīmredzot agrāk nedarīju to, kas bija jādara. Domāšanu pamainīja filozofijas doktora Maikla Ņūtona grāmata “Dvēseļu ceļojums jeb Dzīve starp dzīvēm”.”

Plašāk lasiet "Kursas Laika" 15. novembra numurā!


Pievieno komentāru

Grobiņas novadā