Grobiņas novada Iļģos mācās pieņemt vienam otru

Grobiņas pagasta apdzīvotā vieta Iļģi atrodas senas muižas apkārtnē un visbiežāk asociējas ar tajā iekārtoto Valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) “Iļģi”. Taču dzīvi šeit vada vēl vairāki desmiti iedzīvotāju, kuri saticīgi dzīvo un pieņem cits citu.

Veļi un mūzikas grupa
Daudzi joko, ka apdzīvotajai vietai Iļģi ir pašiem sava mūzikas grupa – slavenā postfolkloras apvienība “Iļģi” ar harizmātisko solisti Ilgu Reiznieci priekšgalā. Grupa vairākkārt uzstājusies Grobiņas pilsētas svētkos. “Iļģi ir sinonīms vārdam veļi, un tā veļus sauc kaut kur starp Kazdangu un Grobiņu. Velis ir starpnieks starp cilvēka miesu un dvēseli. Vēl mēs esam starpnieki starp mūsdienām un pagātni. Manuprāt, esam diezgan labi starpnieki jeb tulki jauniem cilvēkiem, kuriem cenšamies parādīt seno mūsdienīgā veidā,” intervijā laikrakstam “Diena” sacījusi populārās grupas soliste. To, kāda saistība Iļģiem ar mirušo gariem, grūti pateikt, un nekāda informācija vēstures lapaspusēs neatrodas. Fon Ofenbergi, ar kuru vārdu saistīta Iļģu muiža, bijuši ar vācu izcelsmi, tā kā arī šīs vietas nosaukumam varētu būt izcelsme no vācu valodas.
VSAC “Iļģi” vadītāja Gita Babajana nesen internetā atradusi 1905. gadā publicētu rakstu par Iļģiem kā apdzīvotu vietu, kas atradusies muižas apkārtnē. “Kādreiz apdzīvotas vietas veidojās ap muižām,” viņa zina stāstīt. Muižas ēka ir vairākkārt pārbūvēta, pārdzīvojusi vizuālās pārvērtības. Pēdējā un vērienīgākā pārvērtība bijusi 2008. gadā, kad ēku renovēja.
“Pēc lasītā raksta noprotu, ka Iļģos vienmēr valdījusi rosība, te bijusi dzīva vide – vesels ciemats bijis ap muižu, kur cilvēki strādājuši ķieģeļu ceplī, vilnas fabrikā un citviet un arī svinējuši svētkus,” zināmos faktus atstāsta G. Babajana.
Norāde uz Iļģu muižu, kas ir kultūrvēsturiska vieta, atrodas pusceļā starp Grobiņas pilsētas robežu un dzelzceļa pārbrauktuvi. Tiesa gan, tumši brūnajai norādes zīmei, kas atrodas ceļa malā, jau vairākus gadus nolauzts spicais gals. Uz sociālās aprūpes centru cauri visai apdzīvotajai vietai ved gara lielu koku aleja. Tā karstā laikā dod ēnu un līdz ar to arī vēsumu. Pa šo celiņu Iļģu iedzīvotāji un sociālās aprūpes centra iemītnieki kājām dodas uz Grobiņu – iepirkties vai uz autobusu Grobiņas galapunktā. Uz un no Iļģiem 912. maršruta autobuss šeit kursē vairākas reizes dienā.
Pa aleju ejam reizēm var sastapt kādu tūristu vai ārvalstu ciemiņu. Apdzīvotās vietas nosaukumu nes arī kapsēta – Iļģu kapi, kas gan neatrodas Iļģu teritorijā, bet tālāk – Grobiņas-Ventspils šosejas malā.

Sūdzas par satiksmi

Aiz sociālās aprūpes centra ir daudzdzīvokļu māja “Iļģi 3”. Daļa no 18 dzīvokļiem ir privatizēta, bet daļa ir pašvaldības īpašums. “Daudzi dzīvokļi te ir brīvi. Šajā namā ir pusotras, vienas un divu istabu dzīvokļi,” saka iedzīvotāja Mirdza Bogdanoviča. Viņa Iļgos dzīvo 18 gadus, pārceļoties uz šejieni no Liepājas. Iepriekš te dzīvojis viņas vīrs, pēc tam, kad devusies pensijā, arī pati atnākusi uz Iļģiem. Sieviete strādājusi “Laumā”, vīrs bijis strādnieks garāžās. Tagad dzīvesbiedrs ir miris. Pa vasaru, kamēr skolā brīvlaiks, dzīvoklī viņai kompāniju sastāda mazmeita Santa, kurai mamma strādā sociālās aprūpes centrā.
“Agrāk, kad dzīvojām Liepājā, varējām biežāk iziet ārpus mājas, jo ērti varējām ar sabiedrisko transportu nokļūt, piemēram, uz teātri, koncertiem un pēc tam atpakaļ. Sabiedriskais transports, un, paldies Dievam, ka mums tāds vispār ir, lai varētu organizēt ikdienas gaitas ārpus šejienes, līdz Iļģiem tagad brauc ļoti reti, turklāt pēdējais reiss ir ap pulksten 19. Tas nozīmē, ka uz teātra izrādi tiec ar autobusu, bet līdz pašām mājām nemaz netiec. Ja nu akurāti, tad jābrauc līdz Grobiņas galapunktam vai jāņem taksometrs. Nemaz nezinu, cik maksātu šāds pakalpojums no Liepājas centra līdz šejienei,” stāsta M. Bogdanoviča. Sieviete pauž sāpi, ka daudzdzīvokļu namam vajadzētu labot jumtu un dzīvošana Iļģos ir dārga. “Man ir divistabu dzīvoklis, rēķins par janvāri bija ap 160 eiro. Ja tiktu izdarīti mājai, kas ir pašvaldības īpašums, remontdarbi, ticu, ka izmaksas samazinātos. Saprotu, ka darbi bremzējas, jo ir daudz parādnieku. Tāpat jārisina problēma, ka mājas apkaimē ilgstoši slapjajā laikā krājas ūdens,” norāda iedzīvotāja.
Pašreiz dažos no dzīvokļiem mājvieta ierādīta celtniecības strādniekiem no ārvalstīm. “Viņi mums netraucē absolūti nemaz, klusi un mierīgi uzvedas, turklāt ļoti patīkami cilvēki, mēs viņus vispār nemanām,” uzsver M. Bogdanoviča.

Patīk aura un attiecības
Pavisam jauna iedzīvotāja Iļģos ir Marina, kura nevēlējās atklāt ne savu uzvārdu, ne mājas nosaukumu. Viņas ģimenei Iļģos pavērusies iespēja ērti nodarboties ar savu sirdslietu – vairāku vilku sugas suņu turēšanu. Ar tiem viņi piedalās izstādēs.
“Dzīvojam pastāvīgi šeit kādu pusotru gadu. Atnācām no Liepājas. Uz Grobiņu braukājām jau pasen. Uztaisījām moduļu tipa namu, kur dzīvot,” stāsta iedzīvotāja Marina. Viņa uzsver, ka šeit, Iļģos, dzīvot ir tik ļoti patīkami un “feini”. “Te apkārt ir labi cilvēki un šai vietai piemīt tāda laba aura – ko vēl vairāk vajag! Te neviens netraucē – visi, kas šeit dzīvo, sadzīvo, satiek – tas ir pats galvenais,” uzsver sieviete. Patīkot dabas tuvums, vienlaikus netālu ir pilsēta un iespēja tikt uz darbu Liepājā. Ģimene savām vajadzībām iekārtojusi mazdārziņu, siltumnīcas, audzē vistas un tur kazas.
Dienā, kad Iļģus iepazīst laikraksts, sociālās aprūpes centrā notiek pasākums. Skan mūzika, ko var dzirdēt tuvākajā apkārtnē, redzams, ka centra klienti rosīgi darbojas. M. Bogdanoviča teic, ka bieži sanākot redzēt, kā centra iemītnieki tur strādā un atpūšas. Apkārtējos iedzīvotājus šādi pasākumi tikai priecējot, dažkārt arī paši iesaistoties un ejot paskatīties, kas tur notiek. Iedzīvotāji atzīst, ka sociālā aprūpes centra esamība ļauj vieglāk izprast, ka visi cilvēki ir vienādi, tikai katram ir savas vajadzības, turklāt ir svarīgi, lai otrs cilvēks tiktu pieņemts un novērtēta viņa loma sabiedrībā.

Raksts no "Kursas Laika" arhīva


Pievieno komentāru

Grobiņā