Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Biodinamiskajai saimniekošanai Latvijā – 30 gadu. Lauksaimniecības inspektore Līvija Sproģe atklāj piedzīvoto un vērtē, kas laukos darās šobrīd

Šogad aprit 30 gadu, kopš Latvijā parādījās bioloģiskās lauksaimniecības iedīgļi. Starp celmlaužiem bija Grobiņas apkārtnes zemkopji, un agronoma Imanta Heinacka ieguldījums ir nepārvērtējams, uzsver sertifikācijas institūcijas “Vides kvalitāte” bioloģiskās lauksaimniecības inspektore Līvija Sproģe.

Informācija par saimniekošanu, kas rezonē ar dabas ritmiem, Latviju sasniedza 1989. gadā, kad interesentu rokās nonāca Marijas Tūnas biodinamiskās saimniekošanas kalendārs. Entuziastu grupa devās uz Vāciju apgūt zināšanu pamatus un iedibināt kontaktus. Ar vācu valdības atbalstu izveidojoties sadarbībai, 1990. gadā tapa “Bioloģiski dinamiskās lauksaimniecības, antropozofiskās medicīnas un valdorfpedagoģijas Latvijas pētniecības biedrība”.

“Manuprāt, tas bija pirmais projekts Latvijā, kas ilga vairāk nekā 10 gadu. Lietuvieši un igauņi uz mūsu iniciatīvu lūkojās ar skaudību. Diemžēl pie mums biodinamiskā saimniekošana noplaka un pašlaik vairs nav nevienas biodinamiskās saimniecības. Trūkst harismātiskas personības, līdera, kā Imants Heinackis, kurš parauj līdzi,” stāsta Līvija Sproģe.

“Grobiņas dārzniecībā “Gaija”, kur strādāju, pārliecinājāmies, ka biodinamiskie preparāti būtiski ietekmē ražas kvalitāti un augu veselību. Piemēram, nātru virca satur pusi Mendeļejeva tabulas elementu sabalansētā veidā. Zemenes ir sajūsmā, ja tās apmiglo ziedēšanas laikā: smecerniekam nojauc prātu – tam zemenes ziedi kļūst neinteresanti. Puves samazinās, un ogas ir aromātiskas. Šo vircu var saglabāt uz ziemu un agrā pavasarī nolaistīt, kamēr augi vēl guļ. Savukārt silīcijs, līdz pulvera konsistencei saberzts akmens, augam dod informāciju, kā sagatavoties nākamā gada sezonai. Palicis maz cilvēku, kuri varētu nodot tālāk zināšanas par biodinamisko preparātu gatavošanu. Rīgā atsākas lekcijas interesentiem, lektori ierodas no Šveices, Lietuvas.”

Visu sarunu ar Līviju Sproģi lasiet "Kursas Laika" 7. marta numurā!

Pievieno komentāru

Grobiņas novadā