Vērtē un salīdzina labības laukus

Informāciju par prognozējamajām labības un rapša iepirkuma cenām piektdien zemniekiem sniedza kooperatīvās sabiedrības “Durbes grauds” vadība, bet pieaicinātie agronomi vērtēja durbenieku druvas un dalījās jaunākajās atziņās par mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļiem.

Pirks labību, rapsi un ķimenes
Kooperatīva “Durbes grauds” kaltes un labības glabāšanas torņi jau gatavi jaunās ražas uzņemšanai, uz gadskārtējo Lauku dienu uzaicinātajiem zemniekiem pavēstīja sabiedrības valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča. Šogad labības iepirkuma cenas biržā tiekot prognozētas samērā augstas – pārtikas kviešiem virs simts latiem par tonnu, bet rapsim līdz 220 latiem par tonnu. “Mēs jau gan no pieredzes zinām, ka, tikko uzlec labības iepirkuma cenas, tā tūlīt dārgāki kļūst arī minerālmēsli un augu aizsardzības līdzekļi, smej kooperatīva vadītājs. Tuvākajās dienās tā valde sanākšot kopā, lai aprēķinātu, cik izmaksās pieņemtās labības pirmsapstrāde un uzglabāšana, kā arī to, par kādām cenām izaudzēto iepirks no kooperatīva biedriem. S. Bēča mudināja zemniekus jau laikus rēķināt, cik un kādu ziemāju sēklu vajadzēs rudens sējai, un laikus izdarīt pasūtījumus.
Par ķimeņu ražas iepirkumu esot noslēgts līgumus ar kādu Austrijas uzņēmumu, jo ar šo kultūru kopumā esot apsēti ap simts hektāru kooperatīva biedru lauku.
Kārlis Prātnieks no Vecpils atzīst, ka zemniekiem šāds kooperatīvs ir ļoti nepieciešams, jo caur to iespējams saņemt jaunāko informāciju par šķirnēm, cenām un pakalpojumiem. Viņa ziemāju lauki aizņemot 27 hektārus, un pirmie gatavi nākšot ziemas mieži.   

Nezāles arī “mācās”
Par galveno šādu Lauka dienu vērtību zemnieki atzīst iespēju paskatīties citu novadu lauksaimnieku laukus un saņemt pieredzējušu agronomu vērtējumu par to, kādi mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi tajos lietoti. Pavērot, kādas ir izplatītāko augu slimību pazīmes dažādās to attīstības stadijās. Šim nolūkam bija pieaicināta konsultante Līga Ruža no “Latrapa” un Aigars Šutka. Dienas otrajā pusē par tehniku konsultēja Aigars Lavrinovišs, kurš pastāstīja arī par jaunākajām atziņām un iespējām biogāzes ražošanā.
Pirms tikšanās L. Ruža jau bija “izbridusi” ziemas miežu druvu un saplūkusi tajā augošās nezāles – rudzu smilgu, vējauzas un lāčauzas, kas tāpat kā labība pieder pie viendīgļlapjiem tādēļ to apkarošanai izmantojami īpaši herbicīdi. “Kādreiz ar šīm nezālēm galvenokārt cīnījās tikai sēklaudzēšanas saimniecības, tagad, diemžēl tās strauji izplatījušās,” atzīst agronome. “Šogad vispār ir nezāļu gads," secina agronome. Viņas ieteikums – lai gan tas ir dārgi, apstrādāt laukus pēc speciālistu ieteikuma un neaizmirst, ka tas darāms regulāri. Latvijā vēl trūkstot pētījumu, bet Eiropas lauksaimniecības ķīmijas izstrādātāji jau labu laiku taujājot šejienes speciālistiem, vai šeit izplatītās nezāles un kaitēkļi jau nav kļuvuši izturīgi pret lietotajiem preparātiem. “Ceram, ka pagaidām nav. Ja nomiglosiet, to nezāļu nebūs!” saka L. Ruža, atzīstot, ka tas, protams, ir dārgi.
Durbenieks Jānis Spricis pēc S. Bēčas ziemas kviešu lauka apskates teic, ka vērtīgākais šādai kopā sanākšanai esot iespēja salīdzināt paša audzēto ar citu. “Es to pašu šķirni iesēju agrāk, bet mēsloju mazāk, man jau drusku gatavāka,” viņš salīdzina un piebilst, ka, miglojot ar dažādiem preparātiem savu labību, paraugoties, kā pēc tam izskatās arī kaimiņa lauki. “Ja vienādi, tad zinu, ka esmu izdarījis pareizi.”

Pievieno komentāru

Durbes novadā