Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Projekts ierosina sarunas ārpus plānotās tēmas

“Mums tas ir vajadzīgs, citādi nav, kur likt savu stresu,” atklāj lauksaimniece Līga Jērica. Tikšanās projektā “Būt par vecākiem ir jāmācās” Vecpils pagasta cilvēkiem ir kā psihoterapijas nodarbības.

Pulciņš interesentu ierasti ieņem vietas Vecpils pamatskolas kamīnzālē. Projekta vadītājs, bibliotekārs Jānis Aigars sarunu ievada no sava “lauciņa” puse un iesaka dzīves mācības pasmelties Simona Reinoldsa grāmatā “Labāk nekā šokolāde”. To turpina Liepājas rajona Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Pārsla Ivanova, rosinot padomāt, kā saskarsmē darbojas formu, krāsu, skaņu, simbolu uztvere.
 
Sarunas ieilgst
L. Jērica pastāsta, ka nodarbības parasti sākas kā lekcija, bet pēc tam “mums ir daudz jautājumu”. Viņa ļoti atzinīgi vērtē P. Ivanovas uzstāšanos un sniegtās atziņas. “Šajā nenormālajā laikā” tās esot kā psihoterapeita padoms. Sadarbība ar P. Ivanovu vecpilniekiem bijusi jau agrāko projektu laikā, un dalībnieki rosinājuši J. Aigaru viņu aicināt atkal. J. Aigars norāda, ka saskarsmes tēma vijas cauri viņa projektiem jau vairākus gadus un nostabilizējusies neliela, pastāvīga grupa, kas to vēlas apgūt padziļināti. Pagājušajā gadā tēmā “Viss labais sākas ar balto” lektors bijis pediatrs Gundars Kuklis no Ventspils.
“Mums ir pagrūti nodarbības nobeigt, tās vienmēr ieilgst, jo atrodas arvien kas jauns runājams,” atklāj J. Aigars. Sanākušie pie P. Ivanovas vēršoties arī ar individuāliem jautājumiem. “Runa jau nav tikai par bērniem, bet to, kā mēs dzīvi saprotam, virzām un vedam, skatāmies pozitīvi vai negatīvi,” projekta veidotājs atklāj, ka cilvēku ieinteresētība devusi pārliecību, ka šī tēma ir jāturpina.

Jūtas izpauž vārdos

J. Aigars atceras, ka kāda dalībniece uz nodarbību ieradusies tieši no zemnieku sapulces ar emocionālu pārdzīvojumu par milzīgo birokrātiju. Tas bijis par iemeslu pārrunām, ka uz šo lietu var paskatīties arī pozitīvi – kad šīs birokrātijas nebija, pie Eiropas naudas vispār nav tikuši.
Dalībniekiem, kuri uz nodarbību ierodas pirmo reizi, dažkārt esot bail atklāti stāstīt par savām problēmām. “Man vairs nav bail pateikt, kad netieku ar sevi galā,” pauž L. Jērica. Viņa atklāj, ka tagad daudz vieglāk ir pateikt sevī izjustās, bet uz āru nepaustās jūtas – “Es tevi mīlu” – saviem trim bērniem un četriem mazbērniem. Arī vīrs no viņas esot iemācījies analizēt situācijas, un tagad kopīgi esot vieglāk tikt pāri asumiem. Gunta Ahmaduļina pievienojas, ka nāk uz nodarbībām, lai labāk izprastu sevi, bērnus un apkārtējos cilvēkus. “Man ģimene liela, katrs ar savu raksturu, kas jācenšas izprast,” viņa motivē savu interesi par projektu.
Projekta vadītājs mapēs liek ne tikai tā oficiālos dokumentus. Viņš no dažādiem izdevumiem izkopē un uzkrāj daudzpusīgus rakstus par šo tēmu, veidojot ilgtermiņā izmantojamu materiālu.

Pievieno komentāru

Durbes novadā