Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pievēršas vīngliemežu audzēšanai

Jums nauda mētājas pa zemi, un jūs to nepaceļat, – tā ārzemnieki rosinājuši lietuviešus dārzos mītošos vīngliemežus padarīt par ienesīgu biznesu. Nu šī ideja atceļojusi uz Kurzemi.

Konkrētu turpinājumu ieguvis Durbes novada lauku attīstības speciālistes Maijas Lankupas pērn realizētais projekts “Kas neriskē, tas nevinnē”.

Pērn augustā interesentu grupa viesojās vīngliemežu audzētavā Lietuvā. Par to uzzinājis Kuldīgas rajona uzņēmējs Imants Vītoliņš un sazinājies ar M. Lankupu.

Rosās zem kājām
I. Vītoliņš pastāstīja, ka viņam jau bijusi interese par šo jomu. Kādreiz ar to nodarbojušies Polijā, nu pilnā sparā arī Lietuvā, tā aizsākta arī citviet Latvijā. Uzņēmējs uzskata, ka vīngliemežu audzēšana ir perspektīva nozare. Trešdien viņš Durbē tikās ar no plašākas apkaimes sanākušajiem interesentiem.

Aizputnieks Harijs Blūms atklāja, ka atbraucis pakonsultēties par iespējamību audzēt gliemežus piemājas saimniecībā, kur tie jau tagad mīt savā vaļā, tikai būtu “jāieliek rāmjos”.

“Paklausīšos, varbūt tas ir vieglāk, nekā izslaukt govi,” savu klātbūtni motivēja Māra Ceriņa no Medzes pagasta.

Nopietni par šo biznesu ieinteresējusies durbeniece Adele Baltaviča, viņa piedalījusies arī braucienā uz Lietuvu. Viņasprāt, tas ir lēti uzturams bizness, līdzekļus sākotnēji prasot vienīgi aploka ierīkošana.

Pie tam A. Baltaviča, kam lietuviešu valoda ir dzimtā, iztulkojusi izdales materiālus, kuros detalizēti aprakstītas gliemežu audzēšanas nianses.

Atzinīgi šo iespēju vērtē bioloģiskais lauksaimnieks Andris Briķis. Vīngliemežiem viņa sētā esot jāstaigā pāri, un barības, ko varētu izmantot to piebarošanai, arī gana.

Viens nav karotājs
“Vairākiem kopā ir lielākas iespējas gan audzēšanā, gan realizācijā,” uzsvēra I. Vītoliņš un pauda gatavību organizēt izaudzēto gliemežu realizāciju. “Interesants un problemātisks dzīvnieks, bet tā audzēšanā viens nav karotājs, vajag kooperatīvu,” pievienojās M. Lankupa.

Sadarbības juridiskais statuss gan vēl ir nākotnes jautājums.

I. Vītoliņš pastāstīja, ka brauks konsultēties uz Lietuvu, kur jau darbojas Vīngliemežu audzētāju asociācija, un painteresēsies par ātraudzīgo gliemežu šķirni, kas “dod ražu” četros mēnešos. “Sēklas” materiālu varot salasīt arī dabā. Uzņēmējs solīja arī precizēt iepirkuma cenu un interesēties par žoga speciālā materiāla iegādi.

M. Lankupa ierosināja, ka šogad interesenti varētu sākt ar gliemežu lasīšanu maija beigās un jūnijā. Iegūto naudu varētu ieguldīt žogu uzlikšanā, lai ierobežotu gliemežu patvaļīgu pārvietošanos. Diskusijā noskaidrojās, ka izdevīgāk ir veidot vairākus mazus aplokus, nevis vienu lielu.

M. Lankupa papētījusi, ka vienīgie ES līdzekļi, ko varētu saņemt šīs nozares iekopšanai, ir atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai. Taču uz to nevar pretendēt tie, kuri jau neražo lauksaimniecības produkciju vai kuri šādu atbalstu jau ir saņēmuši.

Pievieno komentāru

Durbes novadā