Pesticīdu patēriņš Latvijā - mazs, skaļu pārkāpumu netrūkst

Latvijā ir viens no zemākajiem lauksaimniecības pesticīdu patēriņiem Eiropas Savienībā (ES), taču vides dienestiem tik un tā netrūkst sūdzību par pesticīdu lietošanas pārkāpumiem un iespējamu kaitējumu videi. Tiesa gan, pamatotu gadījumu Latvijā ir maz, vēsta Latvijas Radio.

Lauksaimnieki daudzās sūdzības skaidro ar mītiem sabiedrībā par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas kultūru zemnieku vidū. Tikmēr, piemēram, biškopju ieskatā sadarbība ar lauksaimniekiem ir krietni uzlabojama, lai pilnībā izvairītos no bišu bojāejas lauku miglošanas dēļ. Savukārt pētnieki, kas veikuši eksperimentus ar jau apritē esošiem pesticīdiem, norāda, ka, iespējams, nākotnē nepieciešams noteikt stingrākas izsmidzināšanas koncentrācijas normas.

Centrālā statistikas pārvalde pirmo reizi veikusi apsekojumu un apkopojusi datus par pesticīdu izmantošanu augļu dārzos, dārzeņu un kartupeļu platībās, siltumnīcu kultūrās, kā arī kukurūzas sējumos. Statistika un dati par izplatītajiem augu aizsardzības līdzekļu apjomiem liecinot, ka šo ķīmisko vielu daudzums Latvijā joprojām ir viens no mazākajiem ES. Līdzīgs secinājums bijis arī 2012. gadā veiktajā apsekojumā par pesticīdu lietošanu graudaugu kultūrām un rapsim.

"Tur nav nekādu pārsteigumu, bet var pieminēt, ka āboliem un bumbieriem tiek lietoti pārsvarā viens divi kilogrami uz hektāru. Pārsvarā tie ir fungicīdi kraupja ierobežošanai. Sīpoliem bija vislielākā deva, bet tur lielākā problēma ir neīstā miltrasa. Kartupeļiem arī divi kilogrami uz hektāru, lai apkarotu lakstu puvi, kas būtībā ir ļoti bīstama slimība, un, ja to neierobežo, tad pāris nedēļu laikā laksts iet bojā, arī to raža tiek zaudēta," stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāvis Vents Ezers.

 Latvijas Augļkopju asociācijā apstiprināja, ka vietējie pesticīdus salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm lieto mazāk atsevišķu līdzekļu zemās pieejamības dēļ. Tāpat pie mums augu veģetācijas sezona ir daudz īsāka.

Asociācijas pārstāvis un augļkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis norāda, ka paši audzētāji labprāt aktīvāk apkarotu atsevišķus kaitēkļus un slimības, kas palīdzētu arī noturēties tirgū, konkurējot ar citām valstīm.

"Piemēram, poļu ābols Latvijas tirgū ir visu ziemu un pat šobrīd vēl ir atrodams veikalos. Viens ir tas, ka tur ir tehnoloģijas par augļa saglabāšanu, bet otrs, par konkurenci runājot, ir tas, ka Polijā šie augu aizsardzības līdzekļi ir lētāki nekā pie mums. Otrkārt, viņiem dažādu pesticīdu klāsts ir daudz plašāks, un tas ļauj viņiem variēt, lai efektīvāk apkarotu kaitēkļus un slimības," stāsta Rubauskis.

Viņš norāda, ka Latvijas tirgus augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas kompānijām šķiet mazs, turklāt piedāvātie preperāti Latvijā ir salīdzinoši dārgi un ir dažādi līdzekļu lietošanas ierobežojumi. "Līdz ar to audzētāji tos tiešām lieto piesardzīgi un arī pašiem audzētājiem nepatīk pārlieku daudz pesticīdu," uzskata  asociācijas pārstāvis.

Tāpat augļkopībā zemnieki, bez pesticīdu lietošanas savos dārzos arvien meklējot un veicot citus profilaktiskus pasākumus kā lamatu izmantošana kukaiņu izlidošanas laikā, slimību prognožu sistēmas lietošana vai slimību izturīgu šķirņu ieviešana.

Runājot par lietotās pesticīdu devas un noteikumu pārkāpumiem, VAAD pārstāvis Ezers norādīja: lai arī sūdzības par dažādu kultūru audzētājiem dienesta reģionālajās nodaļās ienāk visai bieži, par pamatotām atzīst samērā maz sūdzību. Pērn bijušas 17 administratīvās lietas

"Savukārt skaļāki gadījumi, kad pierāda, ka ir bijis pārkāpums līdzekļu lietošanā, tur lielākoties ir pārkāpumi aizsargjoslu neievērošanā līdz ūdens objektiem vai arī smidzinājumi nokļūst uz blakus lauka, kas nozīmē, ka nav ievērots likumdošanā noteiktais vēja ātrums, kad drīkst smidzināt lauku.

Aizsargjoslas katram līdzeklim ir atšķirīgas, tādēļ zemniekiem vienmēr ir jāiepazīstas ar marķējumā norādīto informāciju par ierobežojumiem vides un savas veselības aizsardzībai," teica VAAD pārstāvis.

Patlaban par pesticīdu glabāšanas un lietošanas prasību pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro fiziskām personām un līdz 700 eiro - juridiskām personām. Kā redzamu kaitējumu videi bieži min pesticīdu ietekmi uz bitēm. Pērn bijusi ierosināta arī kāda administratīvā pārkāpuma lieta, proti, pesticīdu neatļautas lietošanas dēļ kādā dravā gājušas bojā bites.
Biškopji satraucas par savām bitēm

Ilggadējs biškopis no Kandavas puses Olafs Baltgalvis stāstīja, ka šogad medu ievāks salīdzinoši nelielā apjomā. Arī biškopis saimniekojot nereti aizdomājas par pesticīdu klātbūtni dabā un skaidro, ka apbraukāt visus tuvumā esošos lauksaimniekus un sarunāt, lai pabrīdina par ķimikāliju lietošanu, nav iespējams, jo bites lido septiņu kilometru rādiusā.
 
"Ja tas zemnieks izdara visu pēc instrukcijas un miglo tikai neziedošus augus, strādā tikai ar atļautu ķimikāliju un atļautajā diennakts laikā - vakarā, tad bitēm apdraudējuma nav," stāsta Baltgalvis.

Pēc viņa teiktā, biškopim un lauksaimniekam būtu jāsadarbojas gadījumos, kad drava novietota netālu no miglojamā lauka. Tad lauksaimniekam būtu jāpabrīdina biškopis par plānoto miglošanu.

"Viss ir atkarīgs no lauksaimnieka godaprāta un zināšanām par to procesu, jo, lai iegādātu pesticīdus, viņam [lauksaimniekam] ir jāiet kursos un tie nedrīkst būt formāli.

Īsti nedzīvoju šobrīd ar mierīgu sirdi par savām bitēm, jo man arī šogad bija gadījums, kad viens zemnieks šajā apkārtnē bija uzbraucis uz ziedoša lauka ar miglotāju," teica Baltgalvis.

Pievieno komentāru

Durbē