(papildināta) Sākušās video tiešraides no jūras ērgļu ligzdas Durbes novadā; ligzdošanu apdraud meža zāģētāji 3

PAPILDINĀTA AR CETURTO RINDKOPU. Tuvojoties pavasarim, ir atsākušās interneta video tiešraides no putnu ligzdām - šosezon būs novērojama jūras ērgļu ligzda Durbes novadā, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Tiešraide pieejama mājaslapā http://dabasdati.lv/lv/kameras2015.

Šī ligzdošanas teritorija uzieta tikai pagājušajā gadā. Pērn šim ērgļu pārim ligzdošanas sezona bijusi veiksmīga - tā bija viena no četrām zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

Šogad ērgļi nolēmuši pārcelties uz jaunu ligzdu, sākot to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt ir apauguši vairāki zari, kas veido ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Novērošanas kamera ir novietota janvāra sākumā, laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko sākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu. Līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

Jūras ērgļu ligzdošanu Kurzemē apdraud meža zāģētāji, noskaidroja aģentūra LETA. Kā aģentūrai LETA apstiprināja ornitologs Jānis Ķuze, ligzda atrodas "Latvijas Valsts mežu" teritorijā, bet netālu ir privātais mežs, kurā notiek mežistrāde. Ņemot vērā, ka ligzda ir jauna, teritorijā ap to vēl nav noteikts liegums. Taču pašlaik notiek process, lai ligzdas teritorijai noteiktu mikrolieguma statusu. Ķuze pauda cerību, ka ērgļi piecietīs cilvēku klātbūtni, lai gan ir jutīgi pret traucēšanu.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecības inženiere vides aizsardzības jautājumos Monika Jansone, mikrolieguma un tā buferzonas robežas, pēc ornitologa teiktā, varētu būt zināmas šī gada oktobrī, jo šis process parasti aizņem vairākus mēnešus. "Pagaidām mēs varam tikai apzvanīt tuvējo privāto mežu īpašniekus, kuriem izsniegti ciršanas apliecinājumi, un lūgt atlikt mežizstrādes sākšanu šajā teritorijā. Tas, vai meža īpašnieki atsauksies šim aicinājumam, ir atkarīgs tikai no viņu godaprāta," atzina Jansone. Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, ciršanas apliecinājumi izsniegti vairākiem mežu īpašniekiem un tuvākajā laikā plānots viņus apzināt.

Šī ligzda esot interesanta, jo būvēta eglē, ko jūras ērgļi reti izvēlas par savu ligzdošanas vietu. Šī ir tikai ceturtā līdz šim zināmā jūras ērgļu ligzda eglē. Parasti ligzdas tiek būvētas priedēs, apsēs, retāk arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

Februāra pirmajā pusē ikvienam ir iespēja sekot līdzi tam, kā notiek ligzdas būvniecība. Ja ērgļi sāks ligzdošanu, tad viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā. Perēšana ilgs 38 dienas, un mazuļi izšķilsies ar laika intervālu, jo perēšana tiek sākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

Jau ziņots, ka pērn pavasarī Viesītes novadā zivjērgļu ligzdai, Lubāna ezera tuvumā esošajai jūras ērgļu ligzdai un Kurzemes ziemeļos esošajai melno stārķu ligzdai uzstādītas tiešsaistes novērošanas kameras, lai internetā ikviens varētu sekot līdzi notikumiem šo putnu ligzdās.

Zivjērgļu mazuļi izšķīlās 24., 26. un 28.maijā. Jūras ērgļiem pirmais putnēns izšķīlās 30.aprīlī, bet otrs - 2.maijā. Jūnija sākumā abi mazuļi apgredzenoti, un portāla "Dabasdati.lv" lietotāji vienu no tiem nosauca par Mākoni, bet otru - par Puķīti. Savukārt melno stārķu ligzda palika tukša.

Mazuļi tika veiksmīgi izaudzināti, un putni ligzdas rudenī pameta, dodoties uz ziemošanas vietām.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Vau

Ieslēdzu video,bet tur visapkārt var dzirdēt zāģu skaņas.Ko tas nozīmē?

pirms 5 gadiem, 2015.02.11 11:04

Es

Es gan nekādas skaņas nedzirdu, tikai zaru čaboņu.

pirms 5 gadiem, 2015.02.11 11:08

Durbes novadā