Malkas tirgus ir tāds pats tirgus kā visi citi 1

Darījuma pamatā ir vienošanās – kādu preci kādā apjomā un kvalitātē un par kādu cenu viens pārdod un otrs pērk. Lai pircējs un pārdevējs ar darījumu būtu apmierināti, nepieciešama spēja vienoties un atrast kompromisu. Ja kāds jūtas piemānīts, ir dažādi varianti, ka meklēt taisnību.

Pārmetumi par daudz ko
Kādai kundzei Durbē atvesti bērzu atgriezumi, ko viņa sauc par gružiem. No virspuses izskatījies, ka kravā būs rupjāki atgriezumi, izrādījušies galīgi skali. “Pērn man atveda ļoti labus. Šogad maijā viņi man atveda jau gružus. Tagad teicu – gružus gan nevediet, bet, kad izbēra – gruži vien! Tas man aizdeva dusmas,” stāsta neapmierinātā kliente. Tamdēļ samaksājusi par 10 latiem mazāk, nekā prasīts, un nekad vairs neizmantošot šīs zemnieku saimniecības pakalpojumus.

Pārdevēji bilst, ka neviens jau nesolīja malku – runa bija par bērza atgriezumiem, tie arī atvesti. Kādi nu gaterī ir, tādi ir – reizēm rupjāki, reizēm smalkāki. Domstarpības ar klienti tiešām bijušas, šoferis trūkstošos 10 latus samaksājis pats. Kundze esot žēlojusies pat policijā, ka viņai atvesta malka, kas nedeg. Kad mēģinājuši viņu sazvanīt, atcirstas rupjības un nomesta klausule.

Jāizrunā nianses
“Mums kādreiz bija gadījumi, kad malka bija jāved atpakaļ – klients atteicās. Krāmēt atpakaļ astoņus, deviņus kubus – neizdevīgi, tāpēc tagad vedam tikai to malku, ko klients uz vietas ir izvēlējies,” uzņēmumā “Mans – 1” pastāsta Ilze Saleniece. Ja cilvēkam ir svarīga malkas kvalitāte, viņš atrod laiku un iespējas, lai izvēlētos. Tā kā uzņēmums gatavo arī šķeldu, ir plašākas pārstrādes iespējas, un malka tiešām esot malka. Tāpat arī jau iepriekš vienojas – pirks svaigu vai kaltē žāvētu malku. Tāda sistēma būtiski atvieglojot darbu.

SIA “Pilskoks” īpašnieks Vaclovs Jonkus teic, ka parasti domstarpības ir par apjomu. “Kubikmetrus jau grūti pateikt. Pārdevējs domā vienu, pircējs sakrāmē, un viņam sanāk kas cits. Tāpēc parasti vienojas par kravu, piemēram, traktora piekabe,” par pieredzi stāsta V. Jonkus. Malkas diametru viņš pēc atmiņas nosauc piecus centimetrus – mazāki gan esot žagari. “Špliteriem” tādu ciparu nav – tas atkarīgs, kādus materiālus un ar kādu tehnoloģiju gateris gatavo. Citam paliek vien miza, citam nopietnāki atgriezumi. Ir pircēji, kas plītij meklē tieši smalkākus. “Tāpēc jau iepriekš izrunājas, vienojas, ko vajag un ko var atvest. Ja kāds mānās, tas ir vienas dienas bizness. Ja vienai kundzītei iesmērēs, desmit kaimiņi vairs nepirks,” uzskata V. Jonkus.

Eksperta nav
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane norāda, ka galvenais jebkuru konfliktu risināšanā ir darījumu apliecinošs dokuments – čeks, kvīts, pavadzīme u.tml. “Ja cilvēks piekrīt darījumam bez šī dokumenta, viņš sevi padara pilnīgi beztiesisku. Tad tas ir civiltiesisks strīds, ko var risināt tiesā, pieaicinot lieciniekus – kurš, ko tieši solījis, par ko vienojušies, kas nav ievērots,” spriež S. Gertmane.

Par malku PTAC neesot saņemts neviens iesniegums, turklāt centra ekspertu listē nemaz neesot malkas vai koksnes ekspertu, tas būtu īpaši jāpiemeklē. S. Gertmane vērtē, ka vieglāk apstrīdēt atvesto daudzumu – to var izmērīt, tāpat arī skaidrs, ka priede vai egle nav kategorija “lapu koku malka”. Sarežģītāk būtu ar jēdzienu “mitra malka”, “sapuvusi malka”, “malka nedeg” vai vēl  kādiem citiem kvalitātes kritērijiem. “Pamatā tomēr ir vienošanās,” viņa atgādina. “Ja cilvēks uzskata, ka ir apkrāpts, viņam noteikti ir iespējas meklēt taisnību un kompensāciju. Jautājums, cik spēcīga ir motivācija to darīt un vai tas atmaksāsies.”

Pievieno komentāru

Komentāri 1

meža vecis

Šmauc,kā tik var!!! Tu tikai atver maku un maksā!!!Labs bizness tāda malka, iedzīvoties var uz citu rēķina!!!

pirms 10 gadiem, 2010.07.10 18:34

Durbes novadā