Kaimiņu konflikts atklāj pašvaldības ceļa īstās kontūras

Normālas kvalitātes grantēta Durbes novada ceļa posms pie Piņķu fermas pārvērties par dubļu skrīni. Kaimiņi protestē, un pašvaldībai nāksies atvērt maku. 

Arnolds Ķīnasts no “Jēkuļiem” teic, ka vistrakāk ir rudeņos un pavasaros, kad Petra Jonauska “Piņķu” fermas sētā jāpārvietojas cauri ūdens, dubļu un mēslu maisījumam. Solveiga Ķīnasta piebilst, ka bērni ciemos vairs nebrauc, jo negribot nosmērēt mašīnu.

“Piņķu” sētai cauri tikt varot tikai gumijas zābakos, citi apavi ikreiz esot jāmazgā. Ganību sezonas laikā 150 lopi divas reizes dienā ejot ceļam pāri. Dubļu pēdas aiz sevis atstājot arī tehnika.

“Te nav ceļš, tā ir mana sēta,” par dubļos iebrauktajām sliedēm saka P. Jonausks. Apliecinājumam viņš rāda Zemesgrāmatai pievienoto karti, kurā caur sētu ejošais pašvaldības ceļš iezīmēts taisnā līnijā. Dabā ir savādāk – ceļš novirzās ar līkumu pret kūti, bet vietā, kur tam jābūt pēc dokumenta, ir pamatīgu traktoru riteņu savandīta dubļu jūra.

Saimnieks apgalvo, ka sēta ir bruģēta, kas gan zem dubļiem nav redzams. Iespējams, ceļš “novirzījies” tieši bruģētā stingrā pamata dēļ. Ķīnasti par īsto ceļa vietu neko nezina, jo allaž braukuši kā tagad.

P. Jonausks pauž, ka pašvaldībai pašai savs ceļš ir jāsaved kārtībā, un atvairās no norādes, ka to acīmredzami ir izbraukājuši viņa traktori. Barība esot jāpieved, arī lopi pāri tam ganībās jādzen.

Miermīlīgu sarunāšanu un vienošanos par kādu risinājumu ne P. Jonausks, ne Ķīnasti neredz. Noprotams, ka viņu sarunas mēdz notikt “augstos” toņos. Arī “Kursas Laika” klātbūtnē “akmeņus met” abas puses. Ķīnasti šeit atgriezušies tēva mājās, un konflikts ar P. Jonausku bijis arī citā jautājumā.

Policija ilgstošajā konfliktā par ceļu iejaukties atteikusies, bet pašvaldībai par to ziņots jau tad, kad vēl nebija izveidots novads. Kādi bijuši deputātu iepriekšējie lēmumi, Ķīnasti nezinot.

“Varētu kaut cementa taciņu mums uztaisīt, subsīdijas viņš taču saņem,” saka S. Ķīnaste. Viņai ir iebildumi arī pret kaimiņa saimniekošanas kultūru. “Kad ved mēslus vai skābsienu, mēs visi “smaržojam”. Negribas, lai, aizbraucot uz pilsētu, var just, ka esam no laukiem.”

A. Ķīnasts vērsies ar iesniegumu Durbes novada domē, un tā uzdevusi P. Jonauskam līdz šā gada 15. oktobrim ceļa posmu pie fermas sakārtot un novērst tā turpmāku bojāšanu. “Bet mēs nevaram viņam likt tīrīt savu sētu,” saka domes izpilddirektors Vilnis Kārkliņš. Pēc P. Jonauska  uzrādītā zemes plāna viņš secina, ka īstā ceļa vieta tiešām sen jau izzudusi.

Lai arī tālākais ceļa posms ved tikai uz divām mājām, pašvaldībai, ieguldot ne mazumu līdzekļu, nākšoties to atjaunot. Domei nebūtu vienkāršs arī cits risinājums – pārformēšana par servitūta ceļu. Tad par to tālāk atbildīgs būtu labuma guvējs, šajā gadījumā – Ķīnasti.

Pēc ceļa posma atjaunošanas domes darbinieki varēšot prasīt pilnu atbildību no P. Jonauska, ja viņa saimniekošana brauktuvei nodarīs skādi. Saimnieks teicies pašvaldības īpašumu respektēt.

Pievieno komentāru

Durbes novadā