Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Graudkopju lielākā dilemma šogad - pārdot graudus vai tomēr pieturēt cerībā uz labāku cenu

Graudu cenas biržās šogad piedzīvojušas 36,6% samazinājumu, kas ir dramatisks kritiens un nozīmē jostas savilkšanu lielākajai daļai graudkopju arī nākamajā sezonā. Patlaban gan biržās sākusies cenu stabilizēšanās, tomēr daudzi zemnieki joprojām sastopas ar dilemmu - pārdot graudus vai pieturēt, gaidot labākus laikus, aģentūrai LETA atzina aptaujātie eksperti.

Kā norāda AS "Swedbank" lauksaimniecības konsultants Raimonds Miltiņš, graudu cenas biržās kopš to minimuma septembrī un oktobrī šobrīd jau ir atkopušās, un, lai gan nav pamata cerēt, ka tuvākā gada laikā tās varētu pārsniegt 200 eiro rādītāju par vienu tonnu graudu, nākamajā sezonā cenu korekcija būs augšupejoša.

"Uzskatu, ka pārskatāmā nākotnē spiediens uz cenu varētu saglabāties un 180 eiro tonnā pārtikas kviešiem būtu tā cena, ar ko graudu audzētājiem līdz pavasarim vajadzētu sadzīvot. Ja cenas ilgstoši ir zemas, pasaulē samazinās apsētās platības vai izmanto mazāk minerālmēslu, tādējādi nākamajā sezonā ir mazākas ražas, rodas deficīts piedāvājumā un seko cenas korekcija uz augšu," sacīja Miltiņš.

Viņš arī atzina, ka pagaidām graudu saimniecībām zemo cenu dēļ vēl nav nācies piedzīvot maksātnespēju vai atlikt kredītmaksājumus, tomēr, ja būs problēmas, banka būs ar mieru risināt attiecīgas sarunas.

Tikmēr biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš akcentē, ka pārdot vai pieturēt graudus cerībā uz labāku cenu ir katra zemnieka izvēle.

"Janvāra biržas cena ir 185 eiro par tonnu, bet vēlos uzsvērt, ka katram saimniekam pašam ir jāseko līdzi naudas plūsmai, lai nerastos tāda situācija, kāda tā bija šī gada rudenī. Tad graudu iepirkuma cena bija 150 eiro par tonnu un lauksaimnieki bija spiesti graudus pārdot, citu variantu nebija. Lauksaimnieku pamatbūtība ir ražot, bet ne visi ir tirgotāji, tādēļ šo tirgošanās pozīciju ir iespējams uzticēt graudu kooperatīviem," saka Lazdiņš.

Arī Zemkopības ministrijā (ZM) atbild, ka lēmums par graudu pārdošanu vai uzglabāšanu ir katra saimnieka izvēle. Vienlaikus ir arī otra iespēja - pārdot kviešus un miežus valstij intervences veidošanai. Lai šo iespēju izmantotu, jānodrošina graudu viendabīgums, kaltēti graudi nedrīkst būt sajaukti ar nekaltētiem, un minimālais iepirkuma apjoms ir 80 tonnas. Šobrīd intervencē graudi gan nav iepirkti, jo noteiktā cena ir 101,31 eiro par tonnu, kamēr Eiropas Savienības (ES) vidējā cena ir 164,4 eiro par tonnu.

Saskaņā ar graudu kooperatīvu datiem pārtikas kviešu cenas laikā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada septembrim samazinājušās par 36,6% jeb 86,30 eiro par vienu graudu tonnu. Septembrī piedzīvota zemākā pārtikas kviešu cena - 149,5 eiro par tonnu, kamēr 2012.gadā šajā pašā laikā pārtikas kviešu cena sasniedza 520 eiro.

Savukārt ASV un Eiropas preču biržās kopš šā gada septembra cenas kviešiem ir ar pieauguma tendenci. ASV preču biržās kukurūzas cena kopš šā gada septembra ir palielinājusies par 24%, bet kviešu cena - par 31%. Eiropas preču biržās kukurūzas cena kopš septembra ir palielinājusies par 13%, bet pārtikas kviešu cena - par 23% un lopbarības kviešu cena - par 18%.

Pievieno komentāru

Durbes novadā