Zemniekiem dārgi izmaksās zaļināšanas prasību neievērošana

Lauksaimniekiem šogad ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, jeb zaļināšanas maksājums, kas ir cieši saistīts ar vienoto platības maksājumu. Ja zemnieks savos laukos nenodrošina kultūraugu dažādošanu, neizveido ekoloģiski nozīmīgas platības un nesaglabā ilggadīgus zālājus, tad zaļināšanas maksājumu viņš nesaņem, vēsta LTV Panorāma.

Zaļināšanas prasības attiecas uz visiem lauksaimniekiem, kam ir vairāk nekā 10 hektāru zemes un tajā kaut kas iesēts. Un lai gan šobrīd zeme ir balta, nevis zaļa, katram zemniekam ir īstais laiks pārdomāt, vai visas prasības ir izpildītas. Varbūt vēl iespējams ko labot.

Zemnieki, kuri pagājušajā rudenī iesējuši tikai vienu graudaugu kultūru, šogad būs zaudētāji – viņi nesaņems trešdaļu no platību maksājumiem.

Šī prasība ieviesta visā Eiropā, lai nodrošinātu videi draudzīgu saimniekošanu.

"Vienu kultūru vairs audzēt nevarēs. Tiem, kam ir 10-20 hektāru, jābūt divas kultūras, ja vairāk par 30 hektāriem, tad trīs kultūras, un galvenā kultūra nedrīkst aizņemt vairāk par 75 procentiem. Un būs jāatstāj arī ekoloģiskās platības. Ja zemnieks nebūs to ievērojis, viņš riskē ar zaļināšanas maksājuma daļu," jauno prasību skaidro ES Tiešo maksājumu departamenta direktors Jānis Druva.

Normunds Kalniņš, kura saimniecībā ir 200 govju ganāmpulks, atzīst, ka viņi neaudzē neko lieku – tikai zālājus un kukurūzu savām vajadzībām. Trešā kultūra nav plānota, jo tā apgrūtinātu dzīvi un nav lieku darba roku – saimniecībā strādā tikai viņi divatā ar sievu. Taču zaudēt trešo daļu no platību maksājumiem arī ir nepatīkami.

"Būs jāmeklē kompromiss, bet šajā situācijā, kad cenas iet uz leju, mums liekas nepārdomāts solis no ministrijas un Eiropas puses uzlikt šādu programmu. Es saprotu Dānijā, kur cūku ir vairāk nekā iedzīvotāju, tur ir šāda problēma, bet mums, kur meži ir 50% un 250 000 hektāru aizaugušas platības, runāt par zaļināšanu ir nelietderīgi," uzskata Sējas pagasta zemnieks Normuinds Kalniņš.

Zemnieku saeima uzskata, ka lauksaimniekiem problēmu būtu mazāk, ja Eiropa par Zaļināšanas prasībām būtu paziņojusi jau pērnā gada sākumā. Lai gan rudens pusē Lauku atbalsta dienests (LAD) zemniekus informēja, daudzi nepaspēja noreaģēt un sēja, kā bija ieplānojuši.

"Būs situācija, ka pavasarī tie, kam visas platības apsētas ar ziemājiem, nāksies kādu daļu izdiskot ārā un iesēt pa virsu. Vai arī atstāt divas kultūras un neievērot zaļināšanu. Tad nāksies samierināties ar to, ka daļa maksājumu tiks ieturēti," pastāstīja Zemnieku saeimas lauksaimniecības eksperts Mārtiņš Trons.

Ražas kopapjoms Latvijā saistībā ar zaļināšanas prasību ievērošanu jau šogad samazināsies par pieciem procentiem – par tik, cik zemniekiem būs jāatvēl zeme papuvēm, buferjoslām un slāpekli piesaistošiem kultūraugiem – pupām un zirņiem.

"Varam priecāties, ka Latvijā vairāk audzēsim pupas un zirņus - vietējiem lopkopjiem būs proteīnaugi, varbūt mazāk vajadzēs pirkt soju no ārvalstīm. No otras puses, tas radīs laukos daudz neskaidrību," vērtē eksperts Trons.

Zaļināšanas nosacījumi nav vairs atceļami, tie stājušies spēkā un attiecas uz 60 procentiem lauksaimniecības platību. Prasības neskar mazās un bioloģiskās saimniecības.

www.lsm.lv

Pievieno komentāru

Aizputē