Tirgot internetā sāk arī lauku labumus

Iespēja pirkt un pārdot lauksaimniecības produkciju ar interneta starpniecību vēl pasveša abām pusēm, taču interese aug. “Krīze piespiež domāt,” saka rucavnieks Edgars.

Zvana nepārtraukti
“Pieprasījums ir desmit reižu lielāks nekā piedāvājums,” atklāj Edgars. Pēc sludinājuma ievietošanas internetā viņš esot saņēmis aptuveni simt zvanu dienā, nākušas arī vēstules uz elektronisko pastu. Edgara ģimenei ir tikai divas slaucamas govis, viņš strādā algotu darbu Liepājā, tāpēc piena tirdzniecība neesot naudas pelnīšana, bet papildus ienākums.

Dažas burkas ar pienu un olas no savas bioloģiskās saimniecības viņš aizved klientiem, braucot uz darbu. “Atpelnu vismaz ceļanaudu,” viņš pajoko, lai arī cenu neprasot augstāku kā “parastie” zemnieki. Edgars atzīst: ja nebūtu cita darba, noteikti paplašinātu ganāmpulku un šādā veidā realizētu pienu un tā produktus. Klienti prasot arī krējumu, biezpienu. Viņam izveidojies savs pircēju loks, un zvanu gūzmā iznācis pat netīšām kādu piemānīt.

Bažījas par kvalitāti
Ar lielāku vērienu šajā nišā darbojas Gunārs. Desmit procentus no divsimt govīm slauktā piena viņš realizē pircējiem, pārējo nodod pārstrādes uzņēmumam. Tā esot izdzīvošanas iespēja pie kombinātu maksātajām smieklīgajām cenām. Viņš pārdod arī krējumu, biezpienu un lēš, ka tiešā tirdzniecībā varētu realizēt divdesmit trīsdesmit procentus slaukuma.

Pieprasījums ir nemitīgs, atzīst Gunārs. Viņš klientus atradis, gan personīgi piedāvājot pilsētnieku pagalmos un darba vietās, gan ievietojot sludinājumu internetā. Viņa pircēju loks galvenokārt esot pensionāri un darba kolektīvi. Pirmie nevarot atļauties pirkt dārgo pienu veikalos, bet otrajiem neesot laika uz tiem iet.

Gunāra produkcijai esot visas atļaujas, un viņš iecerējis tās tirdzniecībai iekārtot prasībām atbilstošu autobusiņu. Domājis arī par pārstrādes paplašināšanu.

Apdraudējumu šim biznesam Gunārs nesaskata konkurencē, bet gan kvalitātē. Ja pienu tirgot vedīšot arvien vairāk mazo zemnieku, varot parādīties nekvalitatīvs. Pietikšot no viena laucinieka produktiem kādam nonākt slimnīcā, lai neslava būtu visiem.

Aitas gaļu neprasa
“Biju pārsteigta par atsaucību,” saka Dzintra, kura piedāvā dažādas tējas. Pēc sludinājuma internetā piezvanījis pat Ķekavas pagasta padomes priekšsēdētājs. “Nevajag tik apjukt,” saka Zigrīda un plāno vasarā piedāvājuma klāstam pievienot pirtsslotas.
“Tas ir kaut kas jauns,” stāsta zivkope Zigrīda no Lažas pagasta. Internetā sludinājumu ielikusi viņas meita, bet par agru – zivju mazuļus zem ledus vēl nevarot dabūt. Tāpēc daudzie zvanītāji tos tikai aizrunājuši. Zivis pārtikai gan izķeksējot, un klienti pērkot pa piecpadsmit divdesmit kilogramiem.

Atsaucības nekādas, atzīst Āris, kurš internetā piedāvā aitas gaļu. Pēc viņa domām, Latvijas tirgus ir specifisks, un tajā šā dzīvnieka gaļa ir maz pieprasīta. Viņš elektronisko piedāvājumu vairāk neizmantošot, meklēšot citus realizācijas veidus.
Par cūkgaļas iegādi pie Annas interesējušies pārsvarā rīdzinieki. Liepājniekiem nav tādas pirktspējas, viņa spriež. “Kaut kas ir jādara,” Anna teic par šādu tirdzniecības veidu un pastāsta, ka internetā publiskoto tālruņa numuru izmantojot dažādu preču izplatītāji, lai tās piedāvātu.   

Nopirkt ir grūtāk
Grobiņniece Raivita stāsta, ka pagājušā gada augustā ar interneta starpniecību vēlējusies iegādāties ogas, dārzeņus, dažādu gaļu, vistu olas, lai ar ekoloģiski tīru produkciju nodrošinātu mazo bērniņu. Viņas ieliktajam pieprasījumam bijuši divi trīs piedāvājumi, taču tirgošanās nesanākusi, jo bijis tālu jābrauc pakaļ. Viņas ģimene pārsvarā iepērkoties tirgū, un no lauku labumiem visvairāk pietrūkstot olu.

Liepājniecei Zandai iepirkties ar interneta starpniecību ieteikusi draudzene, taču šajā nedēļā, kad mājaslapā lasāmas viņas vēlmes, vēl neviens dārzeņu un olu pārdevējs nav pieteicies. Pie lauku piena un biezpiena gan viņa tikšot – tos atvedīšot kāds piegādātājs, kuru viņa pati internetā atradusi.

Zanda šādu saziņas iespēju vērtē ļoti pozitīvi. Par to interesējoties daudzas ģimenes, taču trūkstot informācijas. “Tā nav modes lieta, bet iespēja nemaksāt par iesaiņojumu un starpniekiem,” uzskata Zanda.   
Internets ir tikai viens no variantiem, kā piedāvāt savu produkciju, atzīst zemnieki. Tas paplašinot klientu ģeogrāfiju, tomēr visefektīvākā joprojām esot reklāma no mutes mutē.

Attēlā Ekrāna kopija no mājas lapas www.zemniekiem.lv

Pievieno komentāru

Aizputes novadā