Sirdis sasildīja tikšanās Kazdangā

Dažāda gadagājuma Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma absolventi no daudziem Latvijas novadiem bija ieradušies uz sava fizkultūras skolotāja Alfrēda Lejas sarakstītās grāmatas Ar liesmojošām sirdīm atvēršanas svētkiem.

V. Samušs /1962. gada absolvents/ uz Kazdangu atbrauca pat no Krāslavas! Taču vistālāko ceļu bija mērojis Māris Pētersons /1968/, Starptautiskās kategorijas tiesnesis soļošanā, ierodoties Kazdangā no Maskavas, lai pēc tam dotos uz Vāciju!

Ir ieguldīts milzu darbs, lai ar noderīgu, vērtīgu un pievilcīgu grāmatu atgādinātu par kādreiz tik sportisko Kazdangu! Ar šo izdevumu ir izdevies parādīt sporta mīlestību un tehnikuma sporta vēsturi teju 80 gadu garumā! Lasot grāmatu, uzzinām par stiprajām sporta tradīcijām, saviem sporta skolotājiem, satiekamies ar izcilākajiem tehnikuma sportistiem un viņu gūtajiem panākumiem. Ar unikālām fotogrāfijām un sacensību aprakstiem atdzīvojas par leģendām pārtapušie mirkļi! Šī grāmata mums vēl vienreiz dzīvē ir uzdāvinājusi Kazdangu! Liels paldies par to, skolotāj! Tā ir jau piektā grāmata, kas devusies tautās, nesot un cildinot senās Kazdangas vārdu!

Atmiņu grāmatas atvēršana notika, mijoties atmiņām un pateicībai izdevuma atbalstītājiem, bijušajiem tehnikuma audzēkņiem Jānim Blūmam / Nīgrande/, Jānim Lielajam /Rīga/, Leontīnei Zalānei / Mālpils/ un daudziem citiem.

Tā diena bija arī kādreizējo sportisko absolventu – fizkultūriešu salidojums, kad apmeklējām Kazdangas pili, stadionu, piemiņas akmeni, kuram uzraksts Kazdandzniekiem – Latvijas sporta slavas vairotājiem.

Mēs pamanījām, cik Kazdanga atkal skaisti sakopta, ka parks appļauts, zaļojošs un tīrs. Cieņas pilna pateicība, jums kazdandznieki, par tīkamo Pūceskalna kapsētas apkārtni. Turp dodamies, lai ar ziediem godinātu savus skolotājus, kuri jau devušies Mūžības ceļos. Paldies mūsu skolas skolotājiem, ar kuriem liktens mums Kazdangā ļāvis sastapties, kuri mums iedevuši zināšanu pamatīgumu.

Nebeidzam sajūsmināties par 2006. gadā izremontēto klubu, par brīnišķīgajām pārmaiņām, kas skārušas dzeltenbalti krāsoto ēku. Pilnīgi neticami, ka senos laikos tur bijis zirgu stallis! Visvairāk pārvērtības zina novērtēt tehnikuma absolventi, kuri no 1957. gada pavasara līdz 1960. gada vasarai paši ar savām rokām bija iesaistīti kluba būvēšanā. Atjaunotā ēka ir nepārvērtējams ieguvums Kazdangas kultūrvides ainavā! Un patiešām ir iepriecinājums atkal zālē ieraudzīt restaurēto, tik pazīstamo – vien Kazdangā sastopamo - īpašo griestu rotājumu un apgaismojumu!

Paldies Albīnam Dzenim un Ernestam Treimanim - kokgriezumu autoriem - par paveikto jau pirms pusgadsimta!

Kazdangā dzīvojošajiem novēlam novērtēt, sargāt un nosargāt to skaistumu, kas apņem ikvienu, tuvojoties gaišajam namam un verot tā durvis.

Paldies sporta skolotāj, par Jūsu garo mūžu, par to, ka veselība atļauj, lai varētu šādas grāmatas uzrakstīt. Paldies dzīvesbiedrei Veritai, kura šo darbu atbalsta.

Jūsu paša vārdiem runājot: „Šī grāmata lai kalpo kā piemineklis un pateicība skaistajiem gadiem un brīžiem, kas pavadīti Kazdangā, jo 2009. gada 30. jūnijā beidza pastāvēt Kurzemes vecākā lauksaimniecības mācību iestāde.” Nākamgad tai apritēs 80… un mēs absolventi ceram un ticam, ka nupat notikusī latviskā 3x3 nometne Kazdangā deva savu svētību pils un citu ēku saglabāšanai un pastāvēšanai nākotnē.

Pievieno komentāru

Aizputes novadā