Sarmīte Braša: Cīravai ir tāda īpaša aura

“Man nepatīk, ja kaut kas tiek darīts tikai ķeksīša pēc,” saka Cīravas pagasta tūrisma informācijas punkta un senlietu krātuves vadītāja Sarmīte Braša.

Nes krājumos atrasto

Tūrisma informācijas punktu Cīravā S. Braša vada kopš 2012. gada nogales. “Senlietu krātuvei šogad aprit 15 gadi. Iedzīvotāji joprojām nes glabāšanā lietas, ko atraduši savos krājumos. Ir bijis, ka cilvēks nevar izšķirties – vest uz Aizputes novadpētniecības muzeju vai atstāt pagastam. Izlemj par labu pēdējam, jo jūtas te vairāk piederīgs,” stāsta S. Braša. Krātuvē nonāk arī lietas, ko vietējie atrod talku laikā – visbiežāk monētas. “Ir rosināts, ka Cīravā krātuvi vajadzētu pārveidot par muzeju. Taču, lai muzeju veidotu un uzturētu, ir jāizpilda specifiskas prasības, lai atnestās lietas varētu glabāt.”

Kāpēc tikai vienu nakti?
“Šis ir pagasta centrs, lauki, tāpēc tūrisma piedāvājumam jābūt citādam – vietējie un atbraucēji sagaida pavisam kaut ko citu,” zina teikt S. Braša. Viņa tūrisma informācijas punktā klātienē ir darbdienās, bet brīvdienās, kad cilvēku plūsma lielāka, ir sasniedzama pa telefonu. “Ja tuvāks vai tālāks tūrists brauks ar mērķi apciemot kādu pagastu un būs nepieciešami stāstnieka pakalpojumi, visticamāk viņš to būs izdomājis jau laikus un piezvanīs. Lai plānotu savu laiku, esmu noteikusi, ka piezvanīšana iepriekš nozīmē vismaz vienu vai divas dienas pirms plānotās viesošanās. Zvanot sestdienā vai svētdienā, es varu nebūt Cīravā. Bija laiks, kad tūrisma punktā strādāju arī brīvdienās, taču ātri vien sapratu, ka nav vērts visu dienu būt uz vietas, lai gaidītu kādu reto ienācēju.”
Kādreiz Muzeju naktīs piedalījusies arī Cīravas senlietu krātuve, taču šo pasākumu neesot vērts taisīt, lai tikai kaut kas tiktu rīkots. “Kādēļ jābūt vienai naktij, kad muzejus apmeklēt? Muzeji un senlietu krātuves taču ir atvērtas apmeklētājiem arī pa dienām vai pēc pieprasījuma – kad nu kuram ērtāk! Taču, ja pasākumam ir jēga un diennakts laiks piešķir kādu īpašu šarmu, tad tas ir pieņemami. Piemēram, Leģendu naktis, kas notiek pilīs un muižās,” viņa salīdzina.

Novērtē domubiedrus
S. Braša ir viena no pagasta attīstības biedrības valdes loceklēm. “Biedrībā rakstām projektus, lai piesaistītu papildu finansējumu pagasta tūrisma, kultūras, izglītības un sporta attīstībai.” Biedrībā darbojas vairāki Cīravas pagasta aktīvisti. “Ar bibliotekāri Anitu Tuleiko, ar kuru uz maiņām rakstām Aizputes novada rīkotos biedrību projektus, esam labi sastrādājušās. Tāpat cepuri nost pārējiem!” teic S. Braša. Tieši veiksmīgais komandas darbs, iegūtie kontakti, ko izmantot ideju īstenošanai, ļauj veiksmīgi startēt projektu konkursos novadā. “Kopš 2014. gada visi biedrības projekti tikuši atbalstīti. Biedrība ir dibināta 2007. gadā, un to koordinēja pagasta pensionāri. Pēc tam vairākus gadus biedrības aktīvā darbība bija apsīkusi. Kad izsludināja projektu konkursu un izlēmām piedalīties, bija tā iespēja biedrības nosaukumā ietverto jēgu – attīstīt pagasta iedzīvotājiem svarīgās jomas – atkal no jauna pacelt augšā.”

Oriģināla izklaide dabā

Pirmais atbalstītais projekts iesaistīšanos bijis ūdenstūrisma mācību brauciens, taču visplašāk pazīstamais ir “Daba ap mums” jeb Cīravas mežaparka izveide 2016. gada rudenī, kad ierīkotas četrus kilometrus garas aktīvās atpūtas pārgājienu takas. “Šādas idejas un projekti ir mani mīļākie, jo esmu liela dabas un brīvdabas tūrisma fanātiķe.” Viņa ir gandarīta, ka uz Cīravu brauc cilvēki, kuri novērtē vietējo centienus popularizēt pieejamās vērtības. Vēl biedrība var lepoties ar oriģinālu pieeju lasīšanas veicināšanai, ierīkojot āra lasītavas. Ziemā savukārt cilvēki var pabarot putnus.
“Cīravas estrādei ir transformējama grīda un izbūvēta pontona laipa Dzirnavu dīķim,” atbalstītos projektus uzskaita S. Braša. “Negribam darīt šā tā. Gribam citādāk, nekā pierasts,” darbības principus apraksta biedrības pārstāve.
Vēl kāda S. Brašas ideja, kas noskatīta Anglijā, tika realizēta Cīravas mežaparkā šoruden. “Mežaparks un līdz ar to Cīrava skan! To dara skaņu radoši objekti, ar kuriem vēja ietekmē veidojas neatkārtojama mūzika,” ieskicē biedrības pārstāve. Objektus radīja metālmākslinieki. “Ideja ir mana, taču projektu pieteica Aizputes novada Attīstības nodaļa, jo mēs kā biedrība nevaram nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu, lai varētu piedalīties Eiropas mēroga projektos.”
Šogad aktuāls ir Cīravas pagasta Dzērves saieta nama steļļu atjaunošanas projekts. “Es piekritu palīdzēt. Projekts ir loģisks solis biedrības darbībai, domājot par pagasta iedzīvotājiem. Man tā ir jauna pieredze, jo pašu vairāk saista dabas lietas un tēmas, kur redzu potenciālu sevi attīstīt,” saka S. Braša. Viņa piebilst: “Cīravai ir tāda īpaša aura. Te ir, kur izvērsties!”

Raksts no laikraksta "Kursas Laiks" arhīva

Pievieno komentāru

Aizputes novadā