Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Portāls "Rekurzeme" novēl priecīgus un gaišus svētkus! 1

Ber, Laimīte, sudrabiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai mirdzēja visas takas
Jaunajā gadiņā!

Ziemas saulgrieži latviešiem bija nozīmīgi svētki labklājības un saticības nodrošināšanai visam nākamajam gadam.

Tumšais ziemas laiks tika pavadīts pie skala uguns, meitas un puiši nodarbojās ar rokdarbiem, bērniem tika stāstītas pasakas, un visi kopā minēja mīklas. Ziemassvētki ir arī gaismas svētki, kad tumsa, sasniegdama savu augstāko pakāpi, nu savu vietu atdod gaismai.

Šajos svētkos valda bagātība un pārpilnība. Šajā laikā klēts ir pilna un tādēļ arī uz Ziemassvētku galda nekā netrūkst. Ēdieniem lielākoties ir simboliska nozīme. Viens no Ziemassvētkiem raksturīgākajiem ēdieniem ir cūkas šņukurs. Tas simbolizē arklu zemes uzaršanai,- tāpat kā cūka ar savu šņukuru ar zemi.

Uz Ziemassvētku galda bija jābūt arī zirņiem un pupām, lai būtu daudz naudas. Tie bija noteikti jāapēd, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud.

Par ēšanu Ziemassvētkos stāsta daudz ticējumu un tautasdziesmu.

Ziemassvētki ir īstais laiks jautrajiem masku gājieniem. Masku gājieniem ir dažādi nosaukumi: budēļi, čigāni, kaladnieki, ķekatas, maski, nabagi u.c. Ķekatnieki ir ģērbušies dažādās maskās - nāves, zirga, lāča, dzērves un citās. Tie staigā no ciema uz ciemu un nes visur savu svētību un dzen prom ļaunus garus.

Ziemassvētkus sauc arī par bluķa vakaru. Bluķa velšana bija viena no raksturīgākajām Ziemassvētku tradīcijām, lai gan ticējumos un tautasdziesmās šī tradīcija minēta maz. Šim nolūkam tika nocirsts liels ozola bluķis, kuru bluķa vakarā vilka no viena ciema uz otru, līdz beidzot tas ievilkts sētsvidū, kur ar dziesmām un dejām sadedzināts. Bluķa vilkšana paātrina saules un dzīvības atgriešanos. Bluķa sadedzināšana simbolizē jauna saules gada sākuma, pašu sauli, kas zemniekam ir ļoti svarīga.

Ziemassvētkos nozīmīga vieta ierādīta zīlēšanai. Par citiem saulgriežu svētkiem nav saglabājies tik daudz ticējumu kā tas ir Ziemsvētkos. Lielākoties tie saistās ar precēšanos, jaunu meitu vēlme uzzināt, vai šajā gadā viņa tiks izdota tautās vai ne.

Latviešu tautas ticējumi:

Dažādu ļaunumu novēršanai Ziemassvētku vakarā bija jāuzliek uz durvīm un sienām krusti. Tad nenāca nedz slimības, nedz ļauni gari.

Kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi esot nākošie 12 mēneši.

Ziemassvētku naktī runājot visi mājas lopi, uguns un arī citas lietas. Tādēļ tai naktī vajag labi par lopiem gādāt, visas lietas nolikt savā vietā, lai par mājas saimnieku labi runātu, jo ko tad runājot, tas viss piepildoties.

Svētku vakaru meitas saber katra sev priekšā čupiņu miežu un noliek gaili vidū: pie kuras gailis iet miežu ēst, tā tiks izprecēta.

Ja ap Ziemassvētkiem sasnieg liels sniegs, tad ap Jāņiem būs ļoti karsts.

Kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi esot nākamie 12 mēneši.

Ja pirms Ziemassvētkiem ir putenis, tad būs labs gads, bet, ja ne, tad slikts.

Kad ziemassvētku rītā suņi stipri rej, tad to gadu tai mājā būs kāzas.

Ziemassvētku vakarā jāielej bļodā ūdens, tur jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa; ja pilieni saiet kopā, tad pāris precas, ja ne, tad šķiras.

Svētku vakarā meitas nosēžas ar muguru pret durvīm un sviež kurpi atmuguriski durvīs, kuras kurpes purns trāpa durvīs, tā tiks izprecēta.ja Ziemassvētku naktī skatās caur kājstarpi krāsnī, tad savu nākamo var redzēt.

Ja cilvēks grib zināt savu nākotni, tad Ziemassvētku naktī jāapiet ap savu dzīvojamo ēku trīs reizes un pēc tam jāskatās logā, tur redzēs savu nākotni.

Dažādu ļaunumu novēršanai Ziemassvētku vakarā uz durvīm un sienām bija jāuzliek krusti, tad nenāca nedz slimības, nedz ļauni gari.

Ziemassvētku sestdienas vakarā ātri jābeidz darbi, tad darbi veiksies visā vasarā.

Ziemassvētku un jaungada naktī deviņas reizes jāēd, lai visu gadu nekā netrūktu. Pēc ēšanas pilni visu nakti jāatstāj uz galda.

Lai būtu daudz naudas, tad Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu.

Ziemassvētku naktī jāēd zirņi, tad būs pulka naudas.

Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz mājai apkārt, lai nesāp zobi.

Ziemassvētku vakarā jāsadedz visas lampas, lai Laimīte redzētu, kur staigāt.


Pievieno komentāru

Komentāri 1

Laima

Paldies, paldies par sveicieniem no tautas. Apnikuši visi tie misionāru triki.
Ziemas svētki, saulgrieži par spīti nīdēšanai pa brīdim kaut kur izspraucas kādā puzurī, kādā skaņā un domā!
Paldies par šo atgādinājumu!

pirms 6 gadiem, 2011.12.27 10:36

Aizputes novadā