Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Piesaka tiesības uz baznīcas zemes īpašumiem

Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca uzsākusi tiesvedību pret Kuldīgas rajona Laidu pašvaldību un pagasta zemniekiem, apstrīdot pašlaik spēkā esošās zemes īpašuma tiesības.

Kurzemes apgabaltiesa 22. decembrī skatīja civillietu, kurā Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) piesaka savas īpašumtiesības uz zemi, kas līdz 1940. gadam bijusi nodota Valtaiķu baznīcas draudzes pārvaldījumā (līdz 1962. gadam Valtaiķi atradās Aizputes rajonā; Valtaiķu draudzē ir daļa Kazdangas pagasta iedzīvotāju). Šajā tiesas sēdē spriedums pasludināts netika, jo pietrūka dažu nepieciešamo dokumentu, piemēram, Zemesgrāmatu aktu kopijas. Lietas izskatīšana atlikta uz 3. februāri.

Vēlas lūgt naudu amerikāņiem
LELB interesi par zemes īpašumu atgūšanu draudzes mācītājs Sigurds Sproģis saista ar luterāņu mācītāju atalgojuma fonda veidošanu. No 1. jūlija mainījās mācītāju atalgojuma sistēma, viņš norāda. “Jau gadu desmitiem bija prakse, ka mācītājs slēdz līgumu ar draudzi, bet nu mācītājiem tie jāslēdz ar Rīgu. Ir dzirdēts, ka LELB pārstāvji februārī dosies uz Ameriku, lai lūgtu Luterāņu baznīcas Misūri sinodei līdzekļus atalgojuma fonda veidošanai,” stāsta S. Sproģis. Tādēļ luterāņu draudzēm viena trešdaļa no baznīcas īpašuma esot jānodod LELB rīcībā, lai Virsvalde lemtu par to iznomāšanu vai pārdošanu.

Kopš 2005. gada SIA “Pastorāts” sāka izrādīt interesi par lauku zemes īpašumiem, norāda S. Sproģis. Valtaiķu luterāņu draudze, tāpat kā Aizputes un Cīravas luterāņu draudzes, kurās mācītājs kalpo, ir autonoma draudze, līgums ar LELB Virsvaldi tās nesaista. Pašreizējās īpašuma tiesību pretenzijas LELB saistot ar Latvijas Saeimas 1928. gada lēmumu par baznīcas īpašumiem.

Gaidāmi vēl arī citi tiesas procesi
“Mūsu prasība vērsta uz to, lai pašreizējos zemes īpašniekus atzītu par labticīgiem ieguvējiem,” tiesā norādīja LELB pārstāve Laura Ceļmala.

Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā katrai draudzei laukos iedalīti 50 hektāri zemes, lai nodrošinātu iztiku mācītājam, vēsturisko ainu iezīmē mācītājs. “Saprotams, mācītāji paši ar zemkopību nenodarbojās, bet zemi izrentēja, tādejādi nodrošinot sev atalgojumu. Valtaiķu draudze 2002. gadā Laidu pašvaldībai rakstīja iesniegumu, kurā atteicās no īpašumtiesībām uz šo zemi, lūdzot atstāt vien pushektāru zem baznīcas un tās apkārtnē esošās zemes, nepretendējot arī uz bijušo mācītājmuižas ēku. Zinu, ka SIA “Pastorāts” gatavo prasību arī par Aizputes pilsētas rīcībā nodoto zemi Misiņkalna kapos,” neslēpj S. Sproģis.

Rada nedrošības sajūtu zemniekiem
Kuldīgas rajona Laidu pagasta padomes priekšsēdētājs Artis Roberts stāsta, ka par šo lietu pirmoreiz uzzinājis 5. septembrī, kad saņemta pavēste ierasties tiesā kā atbildētājiem.

“Pagasta padome šajā sakarā nekādus lēmumus pagaidām nav pieņēmusi,” norāda A. Roberts. Kā atbildētāji tiesā bija ieradušies Laidu pagasta zemnieki Imants Vītols un Ziedonis Strelēvics, kuri savas saimniecības uzsāka veidot pirms 17 gadiem. Par to, ka zeme kādreiz piederējusi baznīcai, esot dzirdējuši, bet karti, kurā šīs robežas precīzi iezīmētas, viņi ieraudzījuši tikai tiesas dienā.  
“Deviņdesmit pirmajā gadā, kad Breša zemniekiem piešķīra zemi, par īpašuma tiesībām neviens vēl nerunāja,” norāda Laidu pagasta zemnieku saimniecības “Vaipas” īpašnieks I. Vītols, rēķinot, ka viņa īpašumā nonākuši ap desmit hektāru “baznīcas zemes”. “Sāku justies gandrīz kā zaglis, kaut gan zemi esmu izpircis par sertifikātiem un ierakstījis Zemesgrāmatā,” bilst Z. Strelēvics. No viņa saimniecības nepilnajiem 50 hektāriem aptuveni puse varētu būt bijušā baznīcas īpašuma robežās. Zemnieki norāda, ka pagaidām tiesas procesu tikai vēro.

Pievieno komentāru

Aizputes novadā