Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pašvaldību vadītājus vieno nostaļģija un jaunas ieceres 3

Ar devīzi “Krīzi pārvarēsim, ja strādāsim kopā!” Skrundā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 19. kongress.

Bildējas kopā ar Prezidentu
“Uz pēdējo kongresu atbraucām,” pašvaldību vadītāju balsīs skanēja reizē konstatējums un jautājums. Pārpildītajā Skrundas kultūras nama zālē bija ieradušies 406 delegāti no visas valsts. “Nedaudz skumji, ka šādā sastāvā vairs netiksimies,” atzinās Gaviezes pagasta padomes priekšsēdētājs Genadijs Jefimovs.

Kuluāru sarunās ieskanējās tuvojošos vēlēšanu vēsmas: “Jāiet ar jaunu domāšanu”, “Nepalaist garām nevienu latu no Eiropas un valsts naudas”, “Jāiegulda bērnos – tur nedrīkst būt nekādu atlaižu”.

Kongresā piedalījās Valsts prezidents Valdis Zatlers un ar Pateicības rakstu sveica 350 pašvaldību vadītājus, kuri nostrādājuši divus un vairāk sasaukumus.

“Vai šlipse nav sagriezusies?” viens otram pavaicāja pagastveči, gaidot sava rajona kārtu uz fotografēšanos kopā ar Prezidentu.

Zaudē naudu attīstībai
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns kongresam atzina nepadarītu lietu – nav izdevies pasargāt no “nogriešanas” līdzekļus novadu infrastruktūras veidošanai, daudzi daļēji vai pilnīgi palikuši bešā. “Bēdīga situācija, cerību nav arī šogad,” sacīja Embūtes pagasta priekšsēdētājs Oļegs Jurjevs. Viņa pagasts no paredzētajiem 200 tūkstošiem latu nav saņēmis ne santīma. Tādā pat situācijā ir Vaiņodes pagasts, kura padomes priekšsēdētāja Biruta Strēle piekrita kādas kolēģes debatēs sacītajam, ka “esam nomalē un ne īstajā partijā”.

LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis pauda satraukumu, ka nav redzams skaidrs instruments, kā iziet no krīzes situācijas. Viņa komunikācija ar dažādām institūcijām apliecinot, ka daudzi ierēdņi domā – krīzes nav, ka valsts pārvalde strādā pēc inerces.
“Valsts vadībā nevar balstīties uz grāmatvedisku pieeju,” uzskata A. Jaunsleinis. Ja tā rīkotos pašvaldības, tad, piemēram, skolām visekonomiskāk būtu strādāt vasarā, bet brīvlaiku ņemt ziemā.

Rezolūcijas pieņem ar skepsi
Iepriekš sagatavotās četras rezolūcijas kongresa dalībnieki pieņēma bez asām debatēm. “Vai tās ko dos? Drīzāk nē, iespaidot valstī notiekošos procesus mēs nevaram,” skeptiski pauda O. Jurjevs. “Situācija ir pārāk nestabila, lai tās ņemtu vērā,” pievienojās G. Jefimovs. Taču ar kongresa norisi aptaujātie vadītāji bija apmierināti, tā bijusi iespēja pabūt savējo vidū.

Kongress pilnvaroja LPS domi sekot līdzi situācijai valstī. Ja valdība neieklausīsies pašvaldību prasībās, tās patur tiesības savā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju, streikot, aicināt rīkot ārkārtas Saeimas vēlēšanas vai veikt citus protesta pasākumus

Pievieno komentāru

Komentāri 3

:)

Forši - sarīko kongresu un secina, ka neko jau darīt nevar, viss iet uz galu un vienīgais prieks (un jēga) no kongresa - pabūt savējo vidū. Jāmaina šitādi ierūsējuši vadītāji!!! Paguruši. Paldies, ka bijāt - bet tagad laidiet citus, kuri vēl tic nākotnei!

pirms 11 gadiem, 2009.03.21 20:45

Aizputes novadā