Notekūdeņi Tukumā un Aizputē būtiski pasliktina apkārtnes upju ūdens kvalitāti 4

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) projekta "Harmonizēta ūdeņu kvalitātes un piesārņojuma riska pārvaldība" gaitā izpētīta ūdeņu un notekūdeņu kvalitāte desmit vietās Latvijā, kā arī četrās vietās Lietuvā, konstatējot, ka Tukumā un Aizputē notekūdeņi būtiski pasliktina apkārtnes upju ūdens kvalitāti, aģentūru LETA informēja LVĢMC.

Tukumā pilsētas notekūdeņi sajaucas salīdzinoši mazā Slocenes upes posmā, tomēr notekūdeņi būtiski pasliktina upes ūdens kvalitāti. Līdzīgi ir arī ar Aizputes notekūdeņiem - Tebras upē būtiski - aptuveni divas reizes - palielinās fosfora daudzums, kas upes kvalitāti pasliktina par četrām klasēm.

Latvijā ūdeņu kvalitāte tiek vērtēta piecās klasēs - augsta, laba, vidēja, slikta un ļoti slikta kvalitāte -, katram vērtējumam ir piešķirta sava krāsa, kas atspoguļota Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā. Minētajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām būtu jāplāno darbības efektivitāti uzlabojoši pasākumi, norāda LVĢMC speciālisti.

Atšķirīga situācija ir Saldū un Kuldīgā. "Saldus komunālserviss" notekūdeņus novada Dīcmaņu strautā, kurā kvalitāte jau pirms notekūdeņu ieplūdes ir ļoti slikta, bet būtisku ūdens kvalitātes pasliktināšanos tas nerada, tālāk šie notekūdeņi gan ietek Cieceres upē, ietekmējot upes kvalitāti. Savukārt Kuldīgas notekūdeņu ietekme uz Ventas upi un Ezeres ciema notekūdeņu ietekme uz Vadakstes upi ir nebūtiska, arī upju ūdens kvalitāte abās vietās ir laba.

Kā skaidro LVĢMC, projektā iegūtie rezultāti tika izmantoti, lai aprēķinātu sajaukšanās zonas dažādām piesārņojošām vielām šo konkrēto notekūdeņu izplūžu vietās, kas arī ir viens no galvenajiem projekta rezultātiem.

Sajaukšanās zonu modelēšana ir jauna joma abās kaimiņvalstīs, kas veicina kvalitatīvu ūdens novērtējuma veikšanu abās valstīs, ievērojot Ūdens struktūrdirektīvas prasības. Tāpat iegūtie projekta rezultāti dod lielu ieguldījumu Latvijas un Lietuvas upju baseinu apsaimniekošanas plānu kopējā izstrādē un harmonizētā pārvaldībā, jo tie var tikt izmantoti praktiskiem ieteikumiem kompetentām vides aizsardzības iestādēm.

Projekta gaitā veikti fizikāli ķīmiskās un ķīmiskās kvalitātes mērījumi Ventas upju baseinu apgabala teritorijā - Latvijā, galvenokārt Kurzemes dienviddaļā, savukārt Lietuvā pierobežas teritorijās. Tikusi veikta rūpīga izpēte, noskaidrojot tā saucamos karstos punktus jeb notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, no kurām ūdeņos nonāk tādas piesārņojošas vielas kā kadmijs, niķelis un citas, jo attīrītajos notekūdeņos mēdz palikt piesārņojošas vielas paaugstinātā koncentrācijā, kas ietekmē dabisko ūdeņu kvalitāti un pievilcību. Tādējādi Latvijā tika izpētīta ūdeņu un notekūdeņu kvalitāte desmit vietās un četrās vietās Lietuvā.

Projekts patlaban tuvojas noslēgumam. Tā mērķis ir sniegt ieguldījumu laba ūdeņu stāvokļa sasniegšanai Baltijas jūrā, nodrošinot uz jūru plūstošo virszemes ūdeņu labu ķīmisko kvalitāti.

Projekta vadošais partneris no Latvijas ir LVĢMC, savukārt partneris no Lietuvas ir Lietuvas Enerģētikas institūts. Projekta kopējais budžets ir 235 287 eiro, ko līdzfinansē Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2007.-2013.gadam. Projekts tiek īstenots no 2013.gada 1.novembra līdz šī gada beigām.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

edgars

To pašu par rucavu var minēt kanalizācija ietek paurupē kas tek uz ezeru.

pirms 6 gadiem, 2014.12.30 14:52

inde

notekūdeņi pa taisno ietek Tebrā no mājas Liepājas ielā 10, kā arī no bij. SVR mājām Cepļa ielā pretī baptistu baznīcai...

pirms 6 gadiem, 2014.12.30 19:09

Uldis

Kaut kāds stulbums! SVR mājas Cepļu ielā un baptistu baznīca! Ielūkojies kartē, ja slinkums pastaigāties Aizputē. Liepājas iela 10 , liekas, ir neatrisināms variants.

pirms 6 gadiem, 2015.01.01 14:38

neuldis

Tebra līdz šim ir šķīrusi PMK rajonu un baptistu baznīcu, varbūt kazas gadā kas mainījies ...

pirms 6 gadiem, 2015.01.01 16:57

Aizputes novadā