Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Lakstīgalas” pogo par spīti grūtiem laikiem 2

Latviešu tautasdziesmu dziedāšanas sacensībās “Lakstīgala 2009” šogad tikās septiņu Liepājas rajona skolu komandas. Trīs no tām 13. februārī startēs novada konkursā Kuldīgā.

Jaunie tautasdziesmu zinātāji piektdien pulcējās Liepājas rajona Skolēnu interešu centrā Grobiņā, lai pierādītu savu māku un iegūtu ceļazīmi uz novada konkursu.

Dalībnieki bija sagatavojuši mājasdarbu – sava novada tautasdziesmu. Pēc tam komandas dziedāja izlozētās dziesmas, kā arī noteiktai tēmai piemērotas tautasdziesmas. Skolēniem bija jāprot nodziedāt visi panti, pārējie dalībnieki labprāt piebalsoja, lai skanējums būtu krāšņāks.

Vēl jauniešiem bija jāatbild uz viktorīnas jautājumiem, jāatpazīst dziesmu melodijas, kā arī jāraksturo dažādi tautas mūzikas instrumenti. Pēdējais uzdevums sagādāja konkursa dalībniekiem īpašu prieku. Skolēni paši varēja izmēģināt, kā skan ermoņikas, kokle, akordcītara, stabule, vargāns, trīdeksnis, vijole.

Rucavas etnogrāfiskā ansambļa vadītājas Staņislavas Skudiķes skaidrojumi palīdzēja jauniešiem labāk izprast instrumentu uzbūvi un lietojumu. 

Jaunie konkursa dalībnieki un viņu skolotājas atzina, ka šogad grūtākais esot bijis iemācīties dziesmas ar visiem pantiņiem, dažai to bijis pat trīspadsmit. Iepriekšējos gados tik striktas prasības nav bijušas.

“Darījām to tāpēc, ka tāda ir arī prasība novadā. Šoreiz neprasījām stāstījumu par sava novada tautastērpu, bet novadā tas būs,” skaidro Liepājas rajona mūzikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Anita Elere.

Aizputnieki Madara Zemture un Krišjānis Jermols atzīst, ka grūtāk bijis dziedāt tautasdziesmas par noteiktu tēmu, kā arī sīkāk skaidrot par tautas mūzikas instrumentiem, taču abiem patikusi melodiju minēšana.

“Skolām ļoti jāizvērtē, kam atvēlēt naudu, jo notiek arī citi konkursi un olimpiādes, tāpēc atbraukt varēja mazāk komandu. Taču atteikties no konkursa negribam, arī krīzes laikā vajag latvisko, par to nedrīkst aizmirst,” pārliecināta A. Elere. “Ja grūtos laikos varam tik skaisti dziesmas kopā sadziedāt, tas daudz ko nozīmē.”


Plašāk lasiet laikraksta “Kursas Laiks” 2. februāra numurā.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

lakstīgala

Es arī piedalījos un tur bija ļoti patīkama gaisotne, jo neviens neķiķināja kad dziedāja...
Bija ļoti interesanti....

pirms 10 gadiem, 2009.02.03 15:14

Elīna

Jauki, ka turpina skaistas tradīcijas.
Ar pati vairākus gadus veiksmīgi piedalījos šajā konkursā. Lai arī jau vairākus gadus studēju augstskolā, tomēr joprojām novērtēju piedalīšanos šajā konkursā- ne tikai paplašinās redzes loks, ne tikai ar lielu lepnumu var dziedāt tautasdziesmu pēc Maestro Kokaru rokas mājiena, bet uzlabojas atmiņa.
Dziesma ir spēks!=)

pirms 10 gadiem, 2009.02.02 14:27

Aizputes novadā