Kalvenes skolā ķeza ar jauniem logiem 4

Kalvenes pagasta pašvaldība jau pasūtījusi jaunus logus pamatskolai, taču Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija neļauj tos iebūvēt.

Kalvenes pamatskolā pagājušo ceturtdien izvērtās karstas diskusijas starp Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pārstāvēm, Arhitektoniskās izpētes grupas (AIG) speciālistu Juri Zviedrānu, pašvaldību un būvniekiem.

Dusmojas uz inspekciju

“Ir iztaisīta cenu aptauja, firma “Ventimpex” izstrādājusi projektu, viņu darbnīcās jau tiek gatavoti koka pakešlogi, tikai Pieminekļu inspekcija visu laiku atrod kādu iemeslu, lai kavētu projekta apstiprināšanu,” piktojas Kalvenes pagasta pašvaldības vadītājs Henrijs Junkarēns. “Visu esam darījuši pēc likuma. Skolai jaunie logi jau varēja būt ielikti uz Ziemassvētkiem,” viņš piebilst, gaidot inspekcijas un AIG pārstāvju ierašanos Kalvenē.

Uzaicināti arī remontdarbu projektētāju pārstāvis Agnis Edžiņš no SIA “Māju projekts” un SIA “Ventimpex” kokapstrādes ceha vadītājs Mareks Žukovs un galdnieks. Šī tikšanās sarīkota, lai rastu kompromisu par turpmāko remontdarbu norisi.
Skolas direktore Ausma Ērgle stāsta par pašvaldības finanšu ieguldījumu ēkas jumta remontā, mūra sienu žāvēšanā un patlaban notiekošajos elektroinstalācijas nomaiņas darbos. Šie darbi tiek veikti par novadu veidošanas naudu – pagastam piešķirtajiem 200 tūkstošiem latu.

“Divpadsmit tūkstošus tagad ieliekam elektroinstalācijā. Četrdesmit astoņus tūkstošus paredzam logu nomaiņai, desmit no tiem jau firmai esam iemaksājuši avansā,” uzskaita H. Junkarēns un piebilst, ka pērn labots arī sporta nodarbību telpu jumts. Tās notiek pirms nepilniem desmit gadiem atjaunotā kultūras nama telpās.

“Var taču redzēt, ka logi un durvis te no dažādiem laikiem, mainīti tad, kad bijis nepieciešams, oriģinālās ārdurvis esam atstājuši,” rāda A. Ērgle.

“Ja inspekcija neļaus likt tos logus, naudu ieguldīsim citur,” strikts ir H. Junkarēns.

Dara pēc sava prāta
Viena no vēl atlikušajām vērtībām, kas 1830. gadā būvēto grāfu Keizerlingu vasaras rezidenci ierindo aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ir smalki veidotie logu rāmji, logu koka paneļi un durvis. Pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā veikto pārbūvju laikā jau zaudēti apaļās zāles kupolveida koka griesti, podiņu kamīni, kā arī statujas zāles nišās – tās simbolizējušas četrus gadalaikus. Arhitektoniskā izpēte kādreizējā Tāšu Padures kungu mājā veikta 1998. gadā.

“Šis Kalvenē nav pirmais gadījums,” aizrāda VKPAI Liepājas rajona inspektore Ingrida Vize. “Kaut viņiem jau ir 1998. gadā iedotais arhitektoniskās izpētes grupas slēdziens par fasādes logu un jumta renovāciju, viņi fiksi nomainīja jumtu uz “rannilu” prasītā cinkotā skārda vietā, jo saprata, ka nost neviens ņemt neliks. Tagad to pašu bija izplānojuši ar logiem – kad būs uztaisīti un ielikti, tad jau projektu kaut kā saskaņos, bet es plānus nedaudz izjaucu. Komentāros pie saskaņojamā projekta pastāstīju situāciju, un tagad projektu jau četras reizes nav saskaņojuši.”

Piemēri meklējami Igaunijā
Ar tēlainu metaforu par cilvēka un vecu namu līdzīgajām kaitēm savu stāstu par iespējām vēsturisku ēku atjaunošanā sāk J. Zviedrāns. Viņš atzīst, ka vēsturiskās muižas daudzviet saglabājušās tikai tāpēc, ka tajās jau pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā iemitinātas skolas. Taču tūlīt arī uzskaita gadījumus, kad mācību procesa nodrošināšanas vārdā postā aizlaistas lielas vērtības.

Viņaprāt, visvairāk vainojams šo ēku apsaimniekotāju zināšanu trūkums par iespējām, kādas kopš neatkarības atgūšanas pieejamas arī Latvijā. “Uzskatu, ka pēdējos desmit gados ir izšķērdētas milzu summas, kaut kā aizbāžot tos loga caurumus ar plastikāta paketēm. Reti kur domā par ilgtspējīgu attīstību. Redz tikai šodienu,” viņš sirdās un rāda materiālus no Igaunijas. Tur pārliecinājies, kā, rīkojoties pamazām, bet pēc iepriekš rūpīgi izstrādātas programmas, soli pa solim muižu ēkās esošās skolas kļuvušas par apdzīvoto vietu kultūras un tūrisma centriem. Arī mitruma sūknēšanas jeb osmozes iekārtas viņš atzīst par nelietderīgām, pirms nav ierīkota drenāža ap ēkas pamatiem.

Liek pārstrādāt
J. Zviedrāns par piemēru min Lažas pagasta pašvaldību, kas savedusi kārtībā Apriķu muižu, ievērojot inspekcijas un būvniecības vēstures pētnieku ieteikumus.

“Zinām jau, kas to Apriķu pili pirks, kad tur vairs nebūs skolas,” atcērt Kalvenes skolas saimnieks Imants Sproģis un atceras, ka VKPAI iejaukšanās dēļ tagad no “Vīnkalnu” kroga palikušas vien akmens mūru paliekas. “Tādi Latvijā bija tikai divi – ar manteļskursteni un iekšējo aku,” viņš zina. I. Vize skaidro, ka tas noticis, pirms viņa ķērusies pie pašreizējā amata pildīšanas, bet apliecina, ka pēc desmit gadiem negribētu taisnoties par to, ka ļāvusi kaut ko sabojāt.

Tikšanās beidzās ar noteiktu VKPAI atzinumu, ka projekts ir jāpārstrādā. “Var saprast projektētājus, jo viņi ir jauni cilvēki un ar darbu vēstures piemineklī saskaras pirmoreiz,” saka I. Vize, “taču pašvaldībai nav dotas tādas tiesības – atcelt pieminekļu aizsardzības likuma normas. Juris Zviedrāns ir gatavs palīdzēt projektētājiem izvēlēties pareizos logu griezumus un sadarboties, turklāt bez maksas,” saka I. Vize. Par remonta laikā atklātajiem, līdz šim nezināmajiem sienu gleznojumiem viņa kopā ar kolēģi Alisi Volansku rosinās pašvaldību to iesniegt Valsts kultūrkapitāla fondā līdzekļu piesaistīšanai.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

sibilla

Riigaa liela daļa kultuuras pieminekļu atjaunoti peec sirds patikas, bet laikam jau sava vara jaaparaada - ja Riigaa esi maziņš un melns inspektors , tad jaaizbrauc uz laukiem un jāizlādējas..smieklīga mums tā valsts.

pirms 11 gadiem, 2009.03.08 14:41

lavīze

Vai tad līdzekļi nebija? Vajag prasīt, kur pagasta vadība tos lika!

pirms 11 gadiem, 2009.03.03 22:39

absolvente

Kādi vēl nezināmie gleznojumi ir?Es zinu, ka eņģeļi nišās skolas zālē ir bijuši visu laiku...

pirms 11 gadiem, 2009.03.03 10:45

Laicīgais

Tad jau varbūt Vizes kundze varbūt var sameklēt līdzekļus,lai ēka neiet postā?Pašvaldība tak cenšas to pieminekli glābt!

pirms 11 gadiem, 2009.03.02 17:21

Aizputes novadā