FOTO: Piedalās metālmākslas simpozijā "Otru elpu pamestajiem" 7

8. jūnijā Kazdangas pagasta Puškaišu mājās notika Aizputes un Durbes novadu mājturības un vizuālās mākslas skolotāju saiets. Šī gada tematika - metālapstrāde, kuras laikā norisinājās metālmākslas simpozijs "Otru elpu pamestajiem". Pasākums norisinās jau trešo gadu.

Katru gadu šāda veida pasākums ietver sevī citu saturu, iepriekšējos gados pedagogi varēja iemēģināt roku gleznošanas jomā, citu gadu keramikas mākslā, bet šajā gadā tika iepazīstināti ar metālmākslu.

Par savas kalēja amata prasmes noslēpumiem labprāt padalījās mājturības skolotājs Jurģis Gofmans no Kazdangas. Uzsākot mākslas simpoziju, pats amata lietpratējs sākotnēji  uzsvēra: "Kalēja amats ir ļoti vīrišķīga profesija, kur nepieciešama ne tik vien mākslinieciskā iztēle, amata prasme, bet arī daudz fiziskā spēka, jo kalšana nav nekāds vieglais darbs.Kalēja darbu vienā dienā nevar apgūt, bet pamēģināt varēs ikviens, kam ir vēlme un interese padarboties."  Izstāstot savu ieceri par kopēji veicamo darbu, gala rezultātā pedagogs  vēloties redzēt ziedu margrietiņas izskatā. Tad nu bija pienācis laiks ikvienam interesentam ķerties pie darba. Kopējā darba tapšanā klātesošie varēja iemēģināt roku paši gan kalēja amatā, gan metinātāja amatā, gan krāsotāja amatā.

Sākotnēji bija jāuzkarsē dzelži nepieciešamajiem kalšanas darbiem.Bija interesanti raudzīties , kā parasts dzels lūznis kalvē pārvēršas par kaut ko ,kas darba procesā noderēs kopējam mākslas darbam.Tiklīdz runa bija par vēl kādu veicamu darbu, meistara acīs iedegās uguntiņas, runasveids kļūst aizrautīgs un epitetiem bagāts, bija skaidrs- te neviens neesot atnācis gulēt-darbu atradīs katram un  ik katru minūti!

Tālāko darbu procesā no stieplēm tika locītas margrietiņas ziedlapiņas, kas esot jāliek nepārī, ja nu kāds izdomā uzspēlēt”mīl, nemīl” spēli, lai tomēr iznāk, ka mīl. Stieples bija kārtīgi jānopulē, jo pretējā gadījumā ,metināšanas rezultātā „neķeršot”klāt pie metāla viducīša. Šeit nu sieviešu kārtas pārstāvēm bija visinteresantāk, jo šādu darbu ikdienā reti kura sieviete dara.

Pedagogu meistarība metāla apstrādē, metināšanā un krāsošanā auga līdz ar katru minūti.

Ar pozitīvu emociju piesātināto pedagogu saietu un darba procesu  papildināja ik katra pedagoga  pieredze kādā no veicamajiem amatiem, katrs dalījās savā pieredzē kur dzīvē sastapies gan ar kalēja darbiem, gan metināšanas darbiem. Laiks aizritēja ļoi ātri un darbīgi, gala rezultāts bija ļoti labs un skaists.

Neviens nekļūst meistars vienā dienā, nereti paiet daudzi gadi, dažkārt pat visa dzīve, bet kopējais galarezultāts pirmajai reizei, bija pat pārsteidzoši labs.

Jāsecina, ka stiprām, noturīgām un vēsturiskām lietām vienmēr ir sava vērtība , apvienojot labo ,lietderīgo ar mūsdienīgo ikviens pedagogs dienas gaitā paņēma sev līdzi visnepieciešamāko,un nevar jau dažu stundu laikā no pedagoga kļūt par kalēju,metinātāju vai citu amata meisteru,  bet ja tā padomā, tad katrs pats vien esot savas laimes kalējs.

Džeks Londons reiz ir teicis: "Nav nozīmes tam, ko cilvēkam vajadzētu vai nevajadzētu darīt. Nozīme ir tam, ko cilvēks dara.".

Paldies skolotājai Agritai Faustai par skaisti un lietderīgi organizētiem mājturības kursiem starpnovadu pedagogiem un noslēguma pasākumu zemnieku saimniecībā "Puškaiši", kā arī skolotājam Jurģim Gofmanim  par interesanti un radoši pavadīto dienu.

Skolotāju kolektīvs