Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dažādu risinājumu izvēlē krīzes situācijā dalās Aizputes kafejnīcu īpašnieki - Rolands Klēfelds un Egita Jansone

Šis laiks ir nopietns pārbaudījums arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē – ievērojot noteiktos drošības pasākumus, ikdienā iespējams apkalpot krietni mazāku skaitu klientu, savas iepriekš veiktās rezervācijas atceļ arī svinību rīkotāji, kuriem iespēja rīkot svētkus kuplā pulkā liegta.

Aizputes kafejnīca “Kāpenieki” nozarē darbojas ar teju 20 gadu pieredzi. Savulaik pārdzīvota 2008. gada ekonomiskā krīze, kas ļāvusi gūt zināmu pieredzi grūtu laiku pārvarēšanā, taču šābrīža situācija neesot salīdzināma ne ar ko iepriekš pieredzētu. Kafejnīcas īpašnieks Rolands Klēfelds vērtē, ka šajā situācijā valstiskā mērogā iespējams novērot gan labas, gan sliktas lietas.

Esošajā situācijā R. Klēfelds sapratis, ka viņam ir iespējami divi rīcības scenāriji. Viens no tiem – pateikt darbiniekiem, ka konkrētajā posmā visi dzīvos “uz diētas”, respektīvi, saņems mazāku atalgojumu, nekā tas bijis līdz šim. Otrais – kādu atlaist. Izvēlēts pirmais no variantiem. Visi par aprīli saņems mazāku algu nekā martā, februārī un janvārī, skaidro uzņēmējs. Situācijas risinājumam viņš piegājis liberāli, darbiniekiem piedāvājot izvēlēties – strādāt šādā režīmā vai saņemt bezdarbnieka pabalstu. Tikai viens darbinieks lēmis darbu atstāt un saņemt bezdarbnieka pabalstu nekā strādāt un pelnīt vismaz mazumiņu.

Pieņemt lēmumu, kā rīkoties konkrētajā situācijā, nācās arī citai iecienītai Aizputes kafejnīcai – “Osteria”. Tās īpašniece Egita Jansone neslēpj, ka lēmums uz laiku kafejnīcas darbu pārtraukt nav nācis viegli, taču tas pieņemts, balstoties uz kraso apmeklējuma kritumu un saprotot, ka izdevumi šajā gadījumā krietni pārsniegtu ieņēmumus un nebūtu, ar ko šo iztrūkumu aizlāpīt. “Sākoties šai situācijai, cilvēki, protams, visi nobijās. Apmeklējums ļoti strauji kritās,” notikumu attīstību ieskicē E. Jansone. Saprotot, ka iedzīvotāji bīstas apmeklēt publiskas vietas, kur vienlaikus pulcējas lielāks skaits cilvēku, piedāvāts līdzņemšanas pakalpojums, taču arī tam piekrišana nav bijusi tik liela, lai tas būtu rentabls. Līdz ar to izlemts par labu dīkstāves pasludināšanai, pretendējot uz valsts atbalstu šajā periodā. Kafejnīcas durvis slēgtas 30. martā.

Plašāk lasiet "Kursas Laika" 7. maija numurā!

Pievieno komentāru

Aizputes novadā