Cīravas profesionālajā vidusskolā fizikas un ķīmijas eksāmenus dēvē par naudas šķērdēšanu 6

Valsts līdzekļu lieka šķērdēšana – tā par plāniem Latvijā ieviest piekto obligāto eksāmenu ķīmijā un fizikā spriež Cīravas profesionālās vidusskolas vadība un pedagogi. Skolā fiziku un ķīmiju māca tikai pirmajā kursā, turklāt stundu skaits ir ievērojami mazāks nekā vispārizglītojošās skolās. Lai skolēns varētu kvalitatīvi nokārtot eksāmenu, viņam ir jāmācās papildus, vēsta Latvijas Radio.
       
Cīravas profesionālajā vidusskolā pašlaik automehāniķa, galdnieka, sekretāra un citas profesijas apgūst vairāk nekā 370 audzēkņi. Mācību pārzine Dace Pole, izdzirdot ziņas par piekto eksāmenu, bijusi nepatīkami pārsteigta. „Mūsu skolā gan ķīmiju, gan fiziku māca tikai pirmajā kursā. Stundu skaits ir ļoti mazs: fizikā 144, ķīmijā 72, kurā pāriet šim vidusskolas kursam nevis, lai gatavotos centralizētam eksāmenam. Ja jaunietis izvēlas šo eksāmenu, tad skolotājs strādā papildus, jo tie ir laboratorijas darbi – pēc pirmā kursa katru dienu gatavojas.”

Skolotā Henoreta Kalniņa Cīravas profesionālajā vidusskolā māca ķīmiju un fiziku. Viņa ir pret šo eksāmenu vairāku iemeslu dēļ: „Iedomājieties, ja skolu nevarēs pabeigt bez šī eksāmena, kad likums stāsies spēkā - trešajā kursā pateiks, ka jāizvēlas fizika un ķīmija, bet viņi šos priekšmetus ir mācījušies pirmajā kursā, ko viņi tur var nokārtot.”

Skolotāja spriež, ka šāds eksāmens var izrādīties valsts naudas izšķērdēšana: „Ja runā par Latviju vispār. Vai tas ir jēdzīgi darīts – sagatavot centralizētu eksāmenu. Piemēram, fizikā ir 12 darba lapas, liela mape. Ja visai Latvijai šīs 12 lapas ir jāiedod, pie tam arodskolās ar šo stundu skaitu un tempu, ar kādu „izrauj” cauri visu, arī motivāciju, kāda ir lielākai daļai, tur būs tukšas lapas.”

Jau tagad matemātikas eksāmenu lapas paliekot pustukšas, piebilst skolotāja, jautājums ir par kvalitāti un kam tas ir vajadzīgs. Šo aspektu uzver arī Cīravas profesionālās vidusskolas direktors Kārlis Fricsons. Viņaprāt, arodskolas uzdevums ir gatavot jauniešus darba tirgum, šādu eksāmenu loma ir pārprasta: „Kāpēc arodskolai būtu jāliek kārtot obligāti. Tā ir pilnīga muļķība. Viņiem ir jāapgūst sava profesija. Viņam profesionālajā eksāmenā ir jāiegūst piecas balles, lai viņš varētu pabeigt skolu, nevis četras. Kā skolotāja teica, to četri jau fizikā iegūs. Kam tikai no tā būs ieguvums, valstij vai ierēdņiem, kas to izdomāja. Minimālās zināšanas jau tāpat viņš iegūs.”

Cīravas profesionālās vidusskolā ir bijuši gadījumi, kad atsevišķi skolēni ir vēlējušies kārtot, piemēram, fizikas eksāmenu un tas viņiem, īpaši gatavojoties, arī izdevies.

Par to, ko Lejaskurzemes novada skolās domā par papildus eksāmena ieviešanu, var lasīt arī "Kursas Laika" 15. janvāra numurā!


Pievieno komentāru

Komentāri 6

bet

ja kādam ienāks prātā,ka šādas skolas ir naudas izšķiešana,ko tad?

pirms 7 gadiem, 2014.01.15 16:12

izņemiet

no nosaukuma vārdu vidusskola un viss būs bumbās...citādi vidējā izglītība viena,bet prasības dažādas..

pirms 7 gadiem, 2014.01.15 16:14

Toričelli tukšums

Cīravā skolo mehāniķus, bet direktors ir kategoriski pretī tam, ka puikas mācās fiziku ???!!! Kas direktoram ir galviņā ( ja galva vispār ir).

pirms 7 gadiem, 2014.01.15 18:48

zobrats

Naudas taupīšanas nolūkā vajag apvienot 2 skolas - Lažas palīgskolu un Cīravu. Un abās gatavot bundziniekus un vergus darba tirgum - kā Fricsons to iecerējis.

pirms 7 gadiem, 2014.01.15 18:53

ko runā Fricsons un Co

1. Priekš kam vajag kvalitatīvu izglītibu ? 2.Mācīt fiziku automehāniķiem ir muļķība. 3. Fizikas zināšanas vajadzīgas tikai ierēdņiem. 3. Cīravas profesionālās vidusskolas (!!??) beidzējiem jādod tikai MINIMĀLAS zināšanas, jo jaunieši tiek gatavoti melnajam darbam. 4. Cīravā var eksāmenā nodot tukšas lapas un tik un tā saņemt diplomu.

pirms 7 gadiem, 2014.01.16 10:45

miša

godīgi sakot tās mācību programmas ir tik plaši piebārstītas ar visādiem priekšmetiem dažadu prasību dēļ ka tiem kurus tiešām vajadzētu mācīt neatliek mācību stundu jo ir visādi ierobežojumi un tad 4os gados iespiež to visu, un nav jau visi ar tik labām galvām ka var sekmīgi apgūt visus priekšmetus, un arodskolām jau paliek tie, kas nevēlas pēc vidusskolas mācīties augstskolās

pirms 7 gadiem, 2014.01.23 00:01

Aizputes novadā