Bitēm aptrūkst pašmāju cukurs

Šoziem bites prasa vairāk barības, secina to kopēji. Vietējā cukura krājumu izbeigšanās liek domāt par jauniem medus nesēju piebarošanas veidiem.

Kamolā vairs neguļ
“Gribu dzirdēt, ko par šo jautājumu saka speciālisti, jo jāsāk piebarot,” atklāj Mārtiņš Veidemanis no Gramzdas, ieradies uz biškopju sanāksmi. Līdz šim viņš savas piecas saimes barojis tikai ar Liepājā ražoto cukuru.

“Gulēt nedrīkstam,” pievienojas Latvijas Biškopības biedrības (LBB) Liepājas nodaļas vadītājs Māris Romanovs. Viņš pārbaudījis saimi, kurai rudenī iedevis 20 kilogramus cukura, un konstatējis, ka nekavējoties jāliek klāt rāmji ar barību. Siltā laika dēļ bišu ziemošanas kamols esot izjucis, tās sākušas perot. 

Tā kā vietējā cukura iekrājumi biteniekiem izsīkst, aktualizējusies tā iepirkšana no citām valstīm. “Jāsāk domāt jau tagad, jo rudenī mēs vairs neko neatradīsim. Mūsu biškopji ir iemācījušies strādāt tikai ar cukuru – samaisa sīrupu, pieliek dažādas dabīgās zāles, piemēram, pelašķus, vērmeles,” stāsta M. Romanovs. Viņš ievadījis sarunas ar firmu, kas no Marijampoles Lietuvā varētu atvest tīru cukurbiešu saldumu.

Invertcukuru “pārpumpē”
Lietuvas cukurfabrikas ir dāņu pakļautībā un īsti nevar zināt, kāda ir šī cukura kvalitāte, brīdina biškopības konsultante Baiba Tikuma un pastāsta par citiem variantiem. Daži lielo dravu īpašnieki esot izmantojuši “Maximas” veikalu tīklā nopērkamo “Optima līnijas” cukuru.

Cita iespēja esot invertcukurs, pie kā biškopji vēl neesot pieraduši un ko esot sarežģītāk nopirkt.
“Invertcukurs ir speciāli bitēm rūpnieciski ražots sīrups, ko lej bišu barības traukā tāpat kā cukura sīrupu,” skaidro B. Tikuma. Bites ar to darbojoties kā sūknītis, kas barību pārpumpē no trauka šūnās. Turpretī cukura sīrups bitēm esot jāpārstrādā, un līdz ar to viņu organisms ātrāk nolietojoties. Invertcukuru varot iegādāties gan Skodā, gan Dobeles un Cēsu rajonā. Iespējams, ka izveidosies laba sadarbība ar SIA “Medus bite” līdzīpašnieku Artūru Grudovski, kurš to piegādās arī liepājniekiem.

“Viennozīmīgi ieteikt kādu barību es nevaru, katram biteniekam vajadzētu izmēģināt un izvērtēt pašam,” saka B. Tikuma.

Par medu nesūdzas
Ziemeļu un Baltijas valstu simpozijā biškopji secinājuši, ka globālās sasilšanas ietekmē arvien aktuālākas kļūst bišu slimības. Visizplatītākā –varatoze – pielāgojoties apstākļiem un pierodot pie medikamentiem. Izplatoties arī vīrusi, peru puves.
Iepriecinošāku ziņu biteniekiem nes Pārtikas un veterinārā dienesta Liepājas pārvaldes inspektore Sandra Nelsone: rajonā nav saņemta neviena sūdzība par medus kvalitāti, tas atbilst visām prasībām.

M. Romanovs piebilst, ka LBB ir veikusi pārbaudi par antibiotiku klātbūtni medū. Analīzes apstiprinājušas, ka liepājnieku medus ir tīrs. Pētertirgus inspektore apliecinājusi, ka neviens pircējs nav nācis sūdzēties par nopirkto medu vai citu biškopības produktu.

Pievieno komentāru

Aizputes novadā