Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Algu samazina par trešdaļu 3

Valsts budžeta ekonomija “ķērusi” arī lauku attīstības speciālistus jeb konsultantus. Viņu darba materiālais novērtējums tagad vairāk ir atkarīgs no pašvaldības iespējām.

Samaksu pat palielina
Šāgada pirmajā sanāksmē konsultanti uzzināja, ka viņu atalgojums samazināts par 32,5 procentiem un būs 1806,69 lati gadā “uz papīra”. Bunkas pagasta lauku attīstības speciāliste Līga Gūtmane izrēķina, ka, nomaksājot nodokļus, “uz rokas” simt latu mēnesī nesanāks. Viņa nupat ieguvusi bakalaura grādu vadības zinībās un neslēpj, ka šāds darba atalgojums un attieksme “morāli sagrauj”. Līdzekļus ietaupot uz reālā darba darītāju rēķina, L. Gūtmane Zemkopības ministrijas rīcībā saskata milzīgu netaisnību. Durbes novada konsultante Maija Lankupa atgādina, ka pērn pie atalgojuma no valsts nav pielikts ne santīma.

Valsts konsultantiem apmaksā pusslodzi, un pašvaldības pēc saviem ieskatiem var to palielināt, piemaksājot no sava budžeta. Tāpēc speciālistu alga un apmeklētāju pieņemšanas dienu skaits pašvaldībās ir atšķirīgs.

Dunalkas pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs atklāj, ka šogad alga pagasta konsultantei palielināta, viņas darbs tiek atbalstīts ar transportu un citām nepieciešamām lietām. A. Radzevičs uzskata, ka lauku ļaudīm šajos apstākļos jauna un precīza informācija ir nepieciešama, un pagasta ļaudis ar konsultantes Santas Brāles sniegto esot apmierināti.

Veic vairākus darbus

Dienvidkurzemes Lauku attīstības biroja vadītāja Ilze Šulce apšauba, vai būs kāds pagasts, kurš taupības apstākļos no šā speciālista atteiksies. Palikt darbā ar līdzšinējo slodzi un pienākumiem vai aiziet, esot jāizlemj katram pašam. Papildu samaksu varēšot saņemt par statistikas vākšanu.

Liepājas Lauku konsultāciju biroja speciāliste Arta Cinkus spriež, ka laukos dzīvojošajiem konsultantiem nav alternatīvas un viņu atbalsts varētu būt sava saimniecība, vēl kāds amats pašvaldībā, labi pelnošs dzīvesbiedrs. Piemēram, cīravniece Mairīte Alfuse konsultantes darbu apvieno ar sociālās darbinieces pienākumiem, Iveta Šķubure ir arī Kalvenes Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Grobiņas novada uzņēmējdarbības konsultante Anna Viņķele piebilst, ka viņai un kalētniekam Jānim Lauvam “stute” ir arī pensija. Vaiņodes pagasta konsultantei Inesei Ķienei līdz šim piemaksa no pašvaldības nav bijusi, bet turpmāk viņa veiks arī zemes ierīkotājas darbu.

Novados lems no jauna

Nākamais pārbaudījums konsultantus sagaida pēc novadu izveides. “Pilnīga neziņa,” viņi teic par savas darba vietas saglabāšanu.
I. Šulce stāsta, ka Zemkopības ministrijā dzirdēta nostāja par konsultantu pieejamību katrā iedzīvotāju apkalpošanas punktā, taču galavārds būs jāsaka jauno novadu domēm.

Vaiņodes pagasta padomes priekšsēdētāja Biruta Strēle uzskata, ka šā amata izpildītāji īpaši nepieciešami dziļi laukos dzīvojošajiem vecajiem cilvēkiem, kuri paši nevar aizbraukt nokārtot dokumentus.

Neraugoties uz līdzekļu samazinājumu, konsultanti šogad varēs turpināt apgūt datorzinības, un viņiem būs mācības par stresa noņemšanu.

Zemniekiem būs semināri uz vietas pašvaldībās, piemēram, par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju, labu praksi lauksaimniecībā, tūrismā un LEADER programmas ieviešanā.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

ha

vaiņode vispaar ir smags gadiijums-štati taadi kaa Riigaa-jeegas nekaadas...

pirms 11 gadiem, 2009.01.23 00:41

Punkts

Pilniigi pareizi. Dazjus no tiem lauku attiistiitajiem paziistu - bijushie padomju laika partijnieki un komjaunieshi, par kuriem pie varas esoshie partiju komunisti ir veiksmiigi paruupeejushies. Taa teikt Partija par tevi vienmeer paruupeesies!

pirms 11 gadiem, 2009.01.22 12:10

au

Vaiņodes pagastā šī speciāliste vairāk laika pavada pie kafijas tases un maizītēm.Ierodoties darba jautājumos, apmeklātājam jājūtas vainīgam ,ka tiek traucēta kārtējā kafijas pauze.Verot šī kabineta durvis, jāievelk elpa ,jo kārtējo reizi vajadzēs redzēt darbinieces nīgrais skatiens ,iztraucēta atpūtā darba laikā.

pirms 11 gadiem, 2009.01.22 11:19

Aizputes novadā