Aizputē atrod vērtīgas vēstures liecības 3

Aizputes novadpētniecības muzeja krājumus papildinās 24 arheoloģiskie atradumi, kurus līdz šim slēpis vecpilsētas kultūrslānis. Pēc muzeja atjaunošanas arheoloģiskais materiāls tā īpašumā nonāk pirmo reizi.

Senākie – krāsns podiņi
Katoļu ielas izbūve Aizputē notikusi arheologu uzraudzībā, jo tā atrodas vecpilsētas teritorijā. Divas nedēļas tur strādāja pieredzējušie arheologi Aldis Pravornis un Uldis Ābiķis. Ielas daļā gan esot jau visai bieži rakts un pārrakts, tāpēc tur atradumu nav daudz. Lielākie ieguvumi bijuši laukuma daļā, kur labāk saglabājušās kultūrslāņa paliekas, secina A. Pravornis.

Kā senākie no atradumiem varētu būt zaļie krāsns podiņi, kuru izcelsme attiecināma aptuveni uz 16. gadsimtu, spriež arheologi. Pārējie atradumi esot jaunāki – tie ir eņģes fragments, naglas, māla trauka kāja, Holandes pīpes kāta fragments un divas pīpes galviņas, kā arī vēl citas materiālās vēstures liecības. Pīpes galviņas gan vairāk uzskatāmas par mākslas vēstures materiāliem. A. Pravornis izvirza hipotēzi, ka fajansa pīpes galviņas varētu būt nākušas no kāda muižnieku kluba.

Jāgādā jaunas vitrīnas
Arheologu atrastais materiāls nodots Aizputes novadpētniecības muzeja pārziņā. Muzeja vadītāja Jolanta Berga stāsta, ka līdz šim, pēc muzeja atjaunošanas, arheoloģisko materiālu krājumos nav bijis. Padomju gados arheoloģiskais materiāls no Aizputes aizceļojis uz Liepājas un Kuldīgas muzejiem. Šā gada atradumi varētu būs labs aizsākums vietējo arheoloģisko materiālu krājumam, spriež J. Berga. Nu gan būšot jāgādā jauna vitrīna, kur materiālus izvietot, smaida muzeja darbinieces.

Aizputē iepriekš notikuši arheoloģiskie izrakumi, taču tas bijis sen, un tie nav bijuši pārāk apjomīgi, stāsta speciālisti. Uzraugot darbus Katoļu ielā, arheologi guvuši apstiprinājumu arī Ritas Zandbergas hipotēzei par viduslaiku pilsētas robežgrāvja atrašanās vietu. Tā paliekas 1990. gadā konstatējis arheologs Mārtiņš Lūsēns. Uzraudzības laikā gan konstatēts tikai fakts, izpētei būtu vajadzīgi nopietnāki darbi, secina arheologi. “Vecpilsētas arheoloģiskā uzraudzība Aizputē vispār stipri iekavēta,” atzīst A. Pravornis.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Speiss

Pīpītes tiešām skaistas, 19.gs. otrā puse - 20.gs. sākums.
Paldies arheologiem!

P.S. Jācer, ka drīz valsts sāks bargi vērsties pret mūsu vēstures izzadzējiem - mantračiem, metāla detektoru cienītājiem kuru postošās darbības dēļ muzeju krājumiem un vitrīnām secen aiziet īsti Latvijas vēstures dārgumi, unikāli atradumi pat visas Baltijas arheoloģijas līmenī.

pirms 9 gadiem, 2011.01.24 21:39

lasītājas draudzene

Piekrītu lasītājai, ka tas būtu kā kultūrvēsturisks mantojums. Bū†u jānodrošina lai pilsētas apmeklētāji varētu ielūkoties pagātnē,kas attīstītu tūrisma nozari Aizputē.

pirms 10 gadiem, 2009.11.04 13:18

lasītāja

domāju, ka vajadzētu pacensties saglabāt arī robežgrāvi, ar arhitektu un inženieru palīdzību atrast labāko risinājumu kā šo vērtibu iekļaut pilsētvidē

pirms 10 gadiem, 2009.11.03 09:19

Aizputes novadā