Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Suns - pats sev dakteris? Kā taksenīte Rūce pēc čūskas kodiena atlaba

Rūce jeb Takse ir astoņus gadus veca takšu šķirnes kucīte. Vairākas reizes smagi cietusi, bet vienmēr veiksmīgi atlabusi. Kad pēc operācijas Taksei iebarotas antibiotiku tabletes, viņa žigli gājusi ārā, saēdusies zāli un tās atvēmusi. Pērn sunenei nejauši pārbraukts pāri ar mašīnu, salaužot gūžu trīs vietās, bet viss beidzies laimīgi – kauls pats saaudzis. 

Šovasar pirmo reizi sētā uzradusies un Taksei degunā iekodusi neliela odze. Suņa “dialogu” ar čūsku mājinieki nav redzējuši, vien konstatējuši, ka Taksei piepampis purns un pakakle. Veterinārārsts teicis: ja pusstundas laikā suns nav nomiris, tad viss būs kārtībā, vajag tikai saspricēt pret tūsku.


Mājinieki ir pārsteigti par kucītes dzīvelīgumu un spēju pašai saviem spēkiem atlabt. 

Palīdz imunitāte 
“Ja ir stipra imunitāte, tad ar daudzām kaitēm dzīvnieks var tikt galā pats,” no pieredzes darbā ar četrkājainajiem secina veselības zinātņu maģistre Anžela Dolmatova. Pamesti suņi, kuriem neviens nesniedz palīdzību, arī uzreiz nenobeidzas, bet cīnās par savu dzīvību. 

“Pašsaremontēšanās” visai dzīvajai radībai ir ielikta jau no dabas, pauž veterinārārsts Gatis Kalniņš. Dzīvnieku organisms spēj tikt galā ar slimībām tāpat kā cilvēku ķermenis. “No dabas mums ielikts diezgan jaudīgs mehānisms, mēs ar medicīnu tam tikai piepalīdzam. Iekšējais mehānisms pamatā arī izdakterē.” G. Kalniņš uzskata, ka pat kokiem ir savs mehānisms, kā tikt galā ar apdraudējumiem to dzīvotspējai. 

Takse pakošļā dārzā augošo zāli, un pēc brīža sāk līt lietus, atgādinot senu ticējumu. Suņa saimniece spriež, ka tā ir tikai sagadīšanās, mūsdienās vērojums, ka zāles ēšana norāda uz lietus tuvošanos, vairs nedarbojoties. Vienkāršu zāles pakošļāšanu speciālisti neuzskata par pazīmi, ka suns vai kaķis ir slims. Citādāk, ja zāles ēšana ir intensīva. “Ja plūc kā govs,” salīdzina G. Kalniņš. 

Ēd kā salātus 
Slimi suņi var vispār neēst vai atrod zāli, kas attīra organismu, stāsta A. Dolmatova. Tāpēc arī mājas suņiem jādod iespēja izskraidīties pa pļavu. 

“Suns ēd zāli, kad viņam ir slikta dūša, lai tiktu līdz vemšanai,” zina G. Kalniņš. Taču jāskatās, vai tā nekļūst par pārmērību. Nav jāraizējas par vemšanu pāris reižu mēnesī, bet saimniekiem nevajag pieļaut, ka dzīvnieks pārcenšas un dara to diendienā. 

Zāles ēšana suņiem uzskatāma par pavisam parastu un pat ieteicamu parādību, pauž Brūss Fogls grāmatā “101 jautājums, ko suns uzdod cilvēkam”. Zāle papildina suņa uzturu ar nepieciešamajām šķiedrvielām, kas palīdz sagremot barību un izvadīt no organisma atkritumus. 

Vairākums suņu neēd kuru katru zālīti, bet meklē kādus īpašus augus, labprātāk izvēlas jaunos, sulīgos dzinumus. Zaļa zālīte ar rīta rasu – tie suņiem ir svaigi salāti maigā mērcē. Vasarā un rudens sākumā suņi labprāt ēd arī ogas, īpaši mellenes. Arī tas nav nejauši – suns izvēlas tieši tās ogas, kas viņam nepieciešamas.

Suns, atšķirībā no kaķa, varētu izdzīvot, ēzdams tikai veģetāru barību, uzskata B. Fogls. Suņi ir visēdāji un labprāt nogaršo visu, kas tiem pieejams.  

Mazajiem inde – bīstamāka 
A. Dolmatova šaubās, vai Taksei ir iekodusi odze – tās inde esot ļoti spēcīga. Arī no zalkša koduma varot rasties tūska. Savukārt pēc ērču piesūkšanās suņi neslimojot, jo, daudzas reizes mazās devās saņemot ar ērču siekalām infekciju, izveidojas imunitāte.  
G. Kalniņš uzskata, ka suņa organisms var tikt galā arī ar odzes indi, īpaši liela auguma dzīvnieks. 

Kā rīkoties, ja suni sakož čūska? Jo mazāks ir dzīvnieks, jo odzes ievadītā inde ir bīstamāka, brīdina Lauksaimniecības universitātes Veterinārās klīnikas veterinārārste Jevgēnija Kondratjeva. Kodumam seko sāpes, sārtas vai zilganas krāsas tūska, vājums, vemšana, pat samaņas zudums, tahikardija u.c. pazīmes. 

Ja odze iekož kakla vai galvas apvidū, tūska izveidojas momentāni un var provocēt dzīvnieka nosmakšanu. Koduma vietu var apstrādāt ar 3% ūdeņradi, apklāt ar ledu, atvērt muti, izvilkt mēli, neļaut dzīvniekam kustēties, lai neprovocētu indes ātrāku izplatīšanu audos, un nekavējoties doties uz veterināro klīniku. Nedrīkst lietot spirtu saturošus dezinfekcijas šķīdumus.

Ja čūska, kas iekodusi dzīvniekam, nav indīga, tad koduma vietā var attīstīties alerģiska reakcija – ar apsārtumu, niezi, nelielu tūsku. Šādos gadījumos palīdz aukstas kompreses (ledus, auksts ūdens, saldēto dārzeņu vai augļu paka). 

Nereti, sastopot odzi, viss notiek tik ātri, ka saimnieks var pat nepamanīt, ka viņa mīlulis ir ticis sakosts. Ja tas ir noticis, sunim ar laiku parādīsies virkne simptomu: tas sāks siekaloties, trīcēt, elsot, būs grūtības paiet. “Ja nav acīmredzamu traumu un loģiska izskaidrojuma, tad var pieņemt, ka iedzēlusi čūska,” saka veterinārārste Daiga Bokvalde. Ja suni nav iespējams nogādāt klīnikā, viņa neiesaka nodarboties ar pašdarbību, bet dot dzert sunim daudz šķidruma.

Indes iedarbība ir atkarīga arī no suņa masas. Ja tā ir virs 30 kilogramiem, tad inde nevar nodarīt ļoti lielus postījumus, bet līdz 30 kilogramiem tas ir ļoti, ļoti bīstami, norāda D. Bokvalde.


Kaķim bīstami ir tikai indīgo čūsku kodumi. Ja iekož odze, kaķis aiziet bojā dienas laikā.

Ļoti bīstams mājdzīvniekiem var būt bites vai lapsenes dzēliens. Kaķiem nav alerģijas pret bišu un lapseņu dzēlieniem, bet tie var kukaini norīt vai apēst un saņemt dzēlienu mutē vai rīklē. Pietūkums var traucēt elpošanu, tāpēc dzīvnieks steidzami jānogādā pie veterinārārsta. Kodumus citās ķermeņa vietās nekā īpaši neārstē, vienīgi var likt kompreses, lai mazinātu pampumu.

Bites un kamenes dzēliena vietā atstāj dzeloni, ko vajag izņemt no brūces pēc iespējas ātrāk, iesaka J. Kondratjeva. To vēlams darīt ar pinceti. Dzēliena vietu apstrādā ar 3% ūdeņraža pārskābi vai citu dezinficējošo līdzekli un pieliek ledu. Lapsenes brūcē dzeloņus neatstāj, to koduma vietu apstrādā un pieliek ledu. Pēc pirmās palīdzības sniegšanas ir jāizvērtē dzīvnieka stāvoklis.

 Mazo šķirņu suņus labāk nekavējoties vest pie veterinārārsta. Lielo šķirņu suņiem reakcija var būt vāji izteikta – neliela tūska vai apsārtums koduma vietā. Reakcijas izpausmes laiks ir ļoti individuāls. Īpaši bīstami ir gadījumi, kad sunim iedzeļ mutē, lūpās, degunā, mēlē vai kakla apvidū vai vienlaikus uzklūp vairākas bites. Veidojoties rīkles un balsenes tūskai, dzīvnieks var nosmakt. Dzīvībai bīstama ir arī anafilaktiskā reakcija uz insektu dzēlienu, kas izpaužas kā  smakšana, gļotādu un mēles zilganums, samaņas zudums. Šādos gadījumos dzīvnieks steidzami jāved uz veterināro klīniku.

Pievieno komentāru

Veselība