Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti mainās soli pa solim

Liepājas Neredzīgās biedrības pārstāvji 2018. gadā  no maija līdz novembrim projekta “Saredzi citādāk”, nr. LLI-212, Interreg V-A Latvia-Lithuania Programme 2014-2020 ietvaros viesojās 8 Kurzemes reģiona pilsētās ar lekcijām mācību kursos speciālistiem kompetenču uzlabošanā darbā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām., t.sk. ar redzes traucējumiem. Kursu dalībnieki – sociālie darbinieki, uzņēmēji u.c. speciālisti piedalījās diskusijās par emocionālo inteliģenci un sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti. Diskusiju laikā vienprātīgi secināja, ka salīdzinoši ar padomju gadiem attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti ir jūtami mainījusies un šī sabiedrības izaugsme iepriecina.

Šim izteiktajam viedoklim personīgi piekrīt arī vairāki cilvēki ar redzes traucējumiem, taču tas pilnībā neizslēdz individuālas situācijas un gadījumus, kuros var dzirdēt aizskarošus komentārus vai saskarties ar diskriminējošu attieksmi. Ne velti personas ar nopietniem redzes traucējumiem apgalvo, ka paņemt rokās balto spieķi ir sava veida sociāla drosme, jo tu visai sabiedrībai atklāti esi pateicis – Es neredzu!

Lai sabiedrība kopumā turpinātu emocionālās inteliģences izaugsmi, domājams, ka tas ir nopietns darbs tieši ar aizspriedumiem un stereotipiem jau no bērnības. Būtu jauki uzmanīties nekritiski nenodot mantojumā negatīvus saskarsmes modeļus saviem bērniem, neturpināt kultivēt tos arī pašiem pieaugušajiem. Negatīvu attieksme pret kādu grupu pamatā balstās uz stereotipizētiem uzskatiem, ka konkrētās īpašības pieder nevis konkrētam indivīdam, bet visai personu grupai. Proti, ja izdzirdam vārdu invalīds, tad obligāti ubags vai bomzis. Ja cilvēks neredz un nevar parakstīties, tātad kā likums nevar arī paiet pa ielu u.t.t. Lai iedomātos, ka neredzīgs, vājredzīgs  cilvēks var būt ar grūtās mācībās iegūtu maģistra grādu vai ar divām augstākām izglītībām, sasniegumiem sportā, vajag jau plašāku redzesloku, jo tas atkarīgs ne tikai no vispārinātiem pieņēmumiem, bet arī no individuālas pieredzes.

Šai sakarā Liepājas Neredzīgo biedrības darbinieki aicina jauno paaudzi un vecāka gada gājuma cilvēkus tuvāk iepazīt cilvēku ar redzes traucējumiem pasauli, viesojoties biedrībā dažādu pasākumu laikā. Personīga saskarsme paver citu ceļu, t.i. neredzīgi un vājredzīgi ļaudis tiek iepazīti kā interesantas personības ar savu individuālu dzīves gājumu, raksturu, dažādiem talantiem, plašām zināšanām un prasmēm. Rezultātā lūzt vesela rinda stereotipu, kaut vai viens no tiem, ka cilvēku ar invaliditāti dzīve ir pilnīgi citāda, nekā cilvēkiem, kuriem nav invaliditātes.

Uzdrošināmies cerēt arī uz turpmāku sabiedrības izaugsmi, kad izejot ārpus mājām cilvēku ar redzes traucējumiem vairs neviens neiecietīgi nenosauks par aklo vai lūdzot palīdzību tev neatburkšķēs pretim - stulbs esi, neredzi! Veidosim iekļaujošu sabiedrību visi kopā!


Publikāciju sagatavoja
Liepājas Neredzīgo biedrība

Publikācija sagatavota Kurzemes plānošanas reģiona īstenota projekta "Saredzi citādāk" LLI-212 Interreg V-A Latvijas-Lietuvas programmas 2014.-2020. gadam ietvaros.
"Šis dokuments ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī dokumenta saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības oficiālo viedokli".

Reklāmraksti