Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vēsturnieks: veidojot vēsturnieku komisiju ar Krieviju, jāsāk ar nevainīgiem tematiem

Veidojot Latvijas un Krievijas divpusējo vēsturnieku komisiju, nav pareizi darba kārtībā neiekļaut jautājumus, kas attiecas uz 17. – 19. gadsimtu, un koncentrēties tikai uz sāpīgo 20. gadsimtu, "Latvijas Avīze" saka Latvijas Universitātes profesors Gvido Straube, kurš līdz nesenam laikam pildīja LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāna pienākumus.

''Lai Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas darbam būtu kāds pozitīvs iznākums, jāsāk ar ļoti vienkāršām un nepolitizētām lietām, nevis jākoncentrējas tikai uz 20. gadsimtu,'' stāstot par iespaidiem nesen Maskavā rīkotajā starptautiskajā konferencē "Kaimiņattiecības Baltijas reģionā: Krievija, Zviedrija un Baltijas valstis uz laikmetu un notikumu fona no 17. līdz 20. gadsimtam", sacīja Straube.

Profesors pats gan nav jaunveidojamās divpusējās komisijas loceklis un uzsver, ka teiktais ir tikai viņa personiskais viedoklis. ''Zinot Krievijas sāpīgo reakciju un atceroties Lietuvas piemēru, var gadīties, ka, koncentrējoties tikai uz lietām, kas saistās ar pagājušo gadsimtu, komisija tiek lemta neveiksmei. Protams, galvenais ir 1940. gads, bet pie tā komisija agri vai vēlu nonāks. Pirms tam jākausē neuzticības ledus.''

Pievieno komentāru

Pasaules ziņas