Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vācija ar dalītām jūtām gaida darba tirgus atvēršanu

Vācijas politiķi, arodbiedrību pārstāvji un darba devēji ar dalītām jūtām gaida 1.maiju, kad astoņu jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem būs tiesības strādāt Vācijā, vēsta laikraksts The Local.

No 1.maija Ungārijas, Slovākijas, Čehijas un Slovēnijas, Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi iegūs visas tiesības strādāt Vācijā. Līdz šim viņiem bija vajadzīga darba atļauja.

Pēc Brandenburgas federālās zemes premjerministra Matiasa Placeka novērtējuma, darba tirgus atvēršana būs pozitīvs solis.

Placeks skaidroja, ka viņa federālā zeme var piedāvāt saistošus darba apstākļus un atalgojumu, kas piesaistīts kvalificētus darbiniekus, līdz ar to reģions ar imigrācijas palīdzību varēs mazināt ekspertu iztrūkumu.

"Daži baidās no pārmērīgas imigrācijas, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka šīs bažas ir nepamatotas," piebilda premjers.

Frankfurtē bāzētās Viadrina Eiropas universitātes prezidents Ginters Ploigers norādīja, ka robežu atvēršana veicinās Vācijas un Polijas integrāciju.

Pēc Ploigera novērtējuma, Vācijas ekonomikai trūkst izglītotu un apmācītu strādnieku, ko var atrast Polijā. Vislielāko ieguvumu no darba tirgus atvēršanas gūs Vācijas un Polijas pierobežu reģioni, sacīja eksperts.

Vācijas nodarbinātības lietu ministre Urzula fon der Lejena pauda pārliecību, ka "strādnieki no jaunajām ES valstīm palīdzēs mūsu ekonomikas attīstībai".

Arī Darba devēju asociācijas prezidents Dīters Hunds atzinīgi novērtēja darba tirgus atvēršanu, norādot, ka vairākās tehniskās jomās valda liels darbaspēka iztrūkums.

Savukārt arodbiedrība Verdi pauda bažas, ka lielais darbaspēka pieplūdums var izraisīt algu kritumu, jo austrumeiropieši var piekrist zemākam atalgojumam un mazākām sociālajām garantijām.

Tikmēr Darba tirgus un karjeras pētījumu institūta (IAB) direktors Joahims Mellers norādīja, ka Austrumeiropas un Viduseiropas strādnieku pieplūdumam nevajadzētu samazināt darba algas, jo likumā noteiktās minimālās algas attiecas gan uz vāciešiem, gan viesstrādniekiem.

Mellers pieļāva iespēju, ka viesstrādnieku pieplūdums varētu ietekmēs mazkvalificēta darba tirgu.

Pēc Vācijas ekspertu aplēsēm, darba tirgus atvēršana Vācijā gadā varētu iepludināt 100 000 - 140 000 viesstrādnieku no jaunajām ES dalībvalstīm.

Kā jau ziņots, svētdien, 1.majā, tiek atcelti pēdējie ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai Eiropas Savienībā (ES) no astoņām dalībvalstīm, kas blokam pievienojās 2004.gadā, teikts Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā.

Brīvi strādāt ES no 1.maija būs atļauts Ungārijas, Slovākijas, Čehijas un Slovēnijas, Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem.

30.aprīlī beidzas septiņu gadu pārejas perioda termiņš, kad tā dēvētās 15 vecās ES dalībvalstis varēja izmantot brīvas darbaspēka kustības ierobežojumus.

Savus darba tirgus astoņu jauno dalībvalstu strādājošajiem atvērušas gandrīz visas dalībvalstis, un ierobežojumus līdz pēdējam iespējamajam termiņam saglabāja vien Vācija un Austrija.

Pievieno komentāru

Pasaules ziņas