Savu vietu atrod Īrijā 6

Autobusu pa Īrijas ceļiem šoferītis Kaspars Vasks stūrē trešo gadu, pirms tam tikpat ilgi ar speciālo mašīnu vadājis asfalta masu ceļu būves uzņēmumā. Bet “zaļajā salā” viņš ieradies no Cīravas pirms sešiem gadiem, angļu valodu gandrīz nemaz neprazdams.

Aizbraukt no Latvijas Kaspars izlēmis, kad pēc Cīravas arodskolas beigšanas neesot varējis atrast darbu. No draugiem uzzinājis par iespējām strādāt dārzeņu fasēšanas uzņēmumā. “Angļu valodu gandrīz nemaz nezināju,” atzīst puisis, kurš skolā apguvis vācu valodu.

Vairums strādājošo jaunajā darba vietā bijuši latvieši, un gada laikā Kaspars angļu valodā iemācījies vien dārzeņu nosaukumus. Šajā laikā puisis sapratis, ka labāk atalgotu darbu var atrast, pašam dodoties uz darba intervijām, un pieteicies angļu valodas kursos. Par to apmeklēšanu bijis jāmaksā. “Kad sapratu, ka varu normāli sarunāties, sāku meklēt citu darbu,” stāsta Kaspars.

Nākamo darbu viņš atradis transporta uzņēmumā. “Jūs jau redzat, ka ceļus te būvē nepārtraukti,” viņš rāda uz rosību Dublinas šosejas malā, kur darbojas visdažādākā tehnika, un strādā gan asfalta klājēji, gan ceļa apmaļu stiprinātāji un labiekārtotāji.

“Neatteicos, ja bija nepieciešamas aizvietot kādu kolēģi vai izbraukt reisā arī nakts stundās,’” viņš stāsta par darbu šajā firmā. Liela daļa ģimenes cilvēku neatļaujoties strādāt virsstundas vai doties reisā pēc oficiālā darba laika beigām.

Kopā ar vēl trim citiem latviešiem Kaspars īrējot mājiņu ar četrām guļamistabām, par kuru kopā maksājot ap 1000 eiro mēnesī. “Mums ir pat kopīgs kaķis,” nosmej Kaspars.  

Par Kaspara vaļasprieku šajā laikā kļuvis motokross. Viņš iegādājies “Hondas” firmā ražotu sacīkšu motociklu un ik nedēļas nogali dodoties uz kādu no treniņu trasēm. Kaspara iecienītākā esot Dūnas (Doon) trase. Katra treniņu reize izmaksājot ap 100 eiro, ierēķinot izdevumus, lai nokļūtu turp un atpakaļ. Lai piedalītos sacensībās, jāpērk arī ap 70 eiro vērta licence. Īrijas čempionātos piedaloties prāvs pulciņš tur dzīvojošo latviešu.

Augustā, atvaļinājuma laikā, Kaspars kopā ar draugu Valdi Siliņu ar šoseju motocikliem divu nedēļu laikā nobraukuši vairāk nekā sešus tūkstošus kilometru un bez Īrijas pabijuši Lielbritānijā, Francijā, Beļģijā, Vācijā, Austrijā, Itālijā, Monako, Spānijā un Andorā.

“Tas nāca tā pēkšņi – vajag ar močiem izbraukt pa Eiropu! Bija plānots, ka atvaļinājuma laikā Austrijā satiksim draugus no Latvijas un paslēposim, gribējām redzēt arī Eiropas dienvidus, un tad nu tāds tas maršruts sanāca,” stāsta Kaspars. Ceļojuma laikā viņš guvis atziņu, ka Vācijā ir vēl labāki ceļi nekā Īrijā, bet cilvēki daudz uzpūtīgāki un viņu attieksme pret ceļotajiem neesot labvēlīga. “Arī Itālijā dzīvot negribētu,” viņš atzīst.

Pirms trim gadiem Kaspars mototrasē guvis vairākas traumas un to ārstēšanas laikā atradis iespēju papildināt zināšanas. “Kad trasē salauzos, pirmā palīdzība bija ļoti laba, bet tālāko ārstēšanos gribēju pabeigt Latvijā,” viņš atceras. Dziedējot traumas, Kaspars papildinājis zināšanas un “nolicis tiesības uz autobusu”. “Vēl kādu laiku Īrijā pabraukāju ar to asfalta mašīnu, bet tad izlēmu paskatīties netālu no mājas esošajā autobusu firmā,” stāsta Kaspars. Tas esot prāvs uzņēmums ar 40 autobusiem, kas nodrošinot transporta pakalpojumus tūrisma firmām un sportistu komandām. “Jā, tā vienkārši gāju un jautāju, vai vajag autobusa šoferi,” viņš atzīst. Sākumā darba devēji gribējuši pārliecināties par to, cik labi viņš pārzina Dublinu un tās apkārtni, ievākuši arī informāciju no iepriekšējās darba vietas. “Protams, īri pārbauda, kas tu esi par cilvēku, bet, ja parādi sevi no labās puses, tad arī pieņem. Varu teikt, ka īru vidū man ir gandrīz vairāk draugu nekā latviešu,” atzīst Kaspars. Darba kolektīvā viņš esot vienīgais latvietis.

Pagaidām Kaspars labi iepazinis Dublinas apkārtni, pavisam tālos ceļos pāri visai Īrijai viņam neesot gadījies braukt. Ar darbu un atalgojumu Kaspars esot apmierināts. Arī ar dzīves apstākļiem. “Preces lielveikalos, piemēram “Tesco”, ir lētākas nekā Latvijā. Arī mašīnas šobrīd ir samērā lētas. Toties to uzturēšana gan dārga,” uzskaita puisis. Arī viņa paziņu vidū esot tādi, kuri pazaudējuši darbu vai saņem krietni mazāku algu nekā iepriekš. Tie meklējot iespējas, kā izdzīvot lētāk, mainot dzīvesvietu, bet tomēr uz Latviju netaisoties.

“Ja apstākļi iegrozīsies citādi, varētu braukt kaut kur citur, piemēram, uz Kanādu, bet uz Latviju, nē,” strikti saka cīravnieks.

Par plašākām darba iespējām un vēstniecībā uzzināto lasiet šodienas, 21. oktobra, "Kursas Laikā"!

Pievieno komentāru

Komentāri 6

Anita

Ar prieku izlasīju par Kaspara dzīvi Īrijā. Pazīstu viņu ļoti sen... Tas ir apsveicami, ka cilvēks var atrast sev sirdij un prātam tīkamu nodarbošanos, sakārtot savu dzīvi- nav svarīgi vai tā ir Cīrava, vai kāda citā vieta tālajā pasaulē... Galvenais, lai cilvēks jūtas gandarīts un apmierināts ar savu darbu,var realizēt kādu savu aizraušanos... Domāju, ka Kaspara tuviniekiem ir patīkami lasīt šo rakstu portālā. Īrija ir skaista zeme, īri labi un atsaucīgi cilvēki. Lai Tev viss izdodas, Kaspar! Ceru, ka kādreiz pienāks laiks, kad Latvijas valdība spēs nodrošināt saviem pilsoņiem pienācīgus darba un sadzīves apstākļus.

pirms 11 gadiem, 2009.10.22 11:02

zigma

Re, valsts jau pati pasaka priekšā, ka čaklajiem un strādīgajiem ir jābrauc projām, ja viņiem nav pienācīgu blatu dažādos dienestos, kas veicina vai gremdē uzņēmējdarbības attītību. Turklāt arī uz Latviju attiecas jau sen sociologu izpētītā patiesība, ka tikai 8% iedzīvotāju ir spējīgi vadīt lielāka vai mazāka mēroga uzņēmumu t.i. būt darba devēji. Pārējie vienmēr būs darba ņēmēji...

pirms 11 gadiem, 2009.10.22 09:04

wee

Malacis,Kaspars!Ko tad te lai Latvijaa sasniedz?Lielaakus paraadus?Lielaaku depresiju tumshajos rudens vakaros?muusu sheit ir par daudz,ir labi,ka dalja atkal aizbrauc,taa visiem buus labaak,arii es te nepalikshu.lai ari sveshumaa nav viegli,tomeer civilizaacija,te tikai grimst.fuu,pee!

pirms 11 gadiem, 2009.10.21 19:17

Aha

A pašiem nav laiks taisīties... Who cares cik viņi tur saņem un kā izklaidējas. Roulends tagad maksā par izbraukšanas popularizēšanu? Pirms gada tā bija problēma par ko satraukties, šobrīd lavīna par kuru zina katrā ģimenē ar privātiem piemēriem.
Manuprāt žurnālistikas panākums būtu atrast cīravnieku, kurš atgriezies un kaut ko izdarījis dzimtenē. Gluži tāpat kā šī portāla programmētāju profesionalitāti parādītu lapa, kas lejas daļā neraustās.

pirms 11 gadiem, 2009.10.21 16:02

slota

Žunālistiem vairāk jāraksta par tiem, kas Latvijā paliek un ir tik gudri, ka atrod nodarbošanos.

pirms 11 gadiem, 2009.10.21 15:43

pazīstu

Prieks lasīt. redz, tie lielie "bandīti" reiz kļūst par sakarīgiem cilvēkiem. Arī Kaspars ...

pirms 11 gadiem, 2009.10.21 14:03

Pasaules ziņas