Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pasaule atzīmē Černobiļas AES katastrofas 25.gadskārtu

Pasaulē otrdien ar dažādiem piemiņas pasākumiem tiek atzīmēta Černobiļas AES katastrofas 25.gadskārta laikā, kad bažas par atomenerģētikas drošību ir pastiprinājusi krīze zemestrīces un cunami bojātajā Fukusimas 1.AES Japānā.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs otrdien apmeklēs piemiņas pasākumus bijušās Černobiļas AES tuvumā. Medvedevs un Janukovičs arī tiksies Kijevā, lai apspriestu atomenerģētikas drošības paaugstināšanas jautājumus.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko nepiedalīsies katastrofas piemiņas pasākumos Ukrainā, paziņoja viņa preses dienests. Baltkrievijas opozīcija otrdien Minskā rīkos nevis tradicionālo "Černobiļas gājienu", bet tikai mītiņu, jo Minskas pašvaldība nav atļāvusi šo gājienu.

Piemiņas pasākumi Ukrainā sākās ar aizlūgumu par Černobiļas AES avārijas upuriem, kuru Kijevā noturēja Krievijas pareizticīgo baznīcas vadītājs - Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Kirils.

Černobiļas katastrofa notika 1986.gada 26.aprīlī Černobiļas AES 4.reaktorā blakus Pripetes pilsētai Ukrainā. Sprādziens no reaktora izsvieda kodoldegvielu un grafīta kontrolstieņu fragmentus, kas nokrita ap reaktora ēku, kā arī uz turbīnu halles un 3.reaktora ēkas jumta.

Radioaktīvie izmeši ar vēju un nokrišņiem piesārņoja lielāko daļu Eiropas, 60% radioaktīvo izmešu nokrita Baltkrievijā. Lielās platībās Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tika evakuēti vairāk nekā 336 tūkstoši iedzīvotāju.

Sprādzienā gāja bojā divi Černobiļas AES darbinieki. Vēl 28 darbinieki un glābēji nomira no apstarojuma nākamo mēnešu laikā.
Padomju Savienības oficiālā ziņu aģentūra TASS ziņoja par Černobiļas AES katastrofu tikai 28.aprīlī pēc tam, kad Zviedrijā bija konstatēts neparasti augsts radiācijas līmenis.

Pēc Černobiļas AES avārijas virs sprādziena izpostītā 4.reaktora tika uzbūvēts pagaidu sarkofāgs no betona. Nākamo gadu laikā ir paredzēts uzbūvēt jaunu sarkofāgu, jo pašreizējais pārsegs ir savu laiku nokalpojis un tajā arvien parādās plaisas un caurumi, no kuriem vidē nonāk radioaktīvais piesārņojums.

Ukrainas valdībai ir izdevies savākt 575 miljonus eiro (402 miljonus latu) no nepieciešamajiem 740 miljoniem eiro (518 miljoniem latu), kas paredzēti jauna sarkofāga būvniecībai virs AES 4.kodolreaktora.

Starptautiskie līderi pagājušo otrdien Kijevā notikušā ziedotāju konferencē solīja piešķirt miljoniem latu vērtas summas sarkofāga pabeigšanai. Eiropas Savienība sarkofāga izbūvei piešķirs 110 miljonus eiro (77 miljonus latu), bet Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka varētu piešķirt no 120 līdz 180 miljoniem eiro (84-26 miljonus latu). Savukārt no valstīm vislielāko summu ziedos ASV - 123 miljonus eiro (86 miljonus latu).

Latvija vienīgā no Baltijas valstīm neplāno piešķirt naudu Černobiļas AES sarkofāga izbūvei. Igaunija Černobiļas AES sarkofāgam piešķīrusi 25 tūkstošus eiro (17,6 tūkstošus latu), bet Lietuva - 10 tūkstošus eiro (7028 latus).

Pievieno komentāru

Pasaules ziņas