EK: Austrumeiropas valstīm jāsamazina sabiedriskajā sektorā strādājošo algas

Austrumeiropas valstu valdībām ir nepieciešams samazināt sabiedriskajā sektorā strādājošo algas un valsts izdevumus, lai ekonomiskās krīzes laikā noturētu budžeta deficītu Eiropas Savienības (ES) noteiktajās robežās, trešdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).

Latvijai ir nepieciešams ievērojami samazināt algas un īstenot papildu pasākumus, lai šogad sasniegtu budžeta deficīta nosacījumus, norāda EK.

Globālā finanšu krīze ievērojami negatīvi ietekmē attīstības Eiropas valstis, samazinot kredītu un investīciju pieejamību. Kamēr rietumvalstu valdības recesijas apkarošanai palielina izdevumus, Austrumeiropas valstis tiek mudinātas izdevumus samazināt, jo to jau tā augstie ārējie parādi draud valstis novest līdz bankrotam.

Pašreizējā krīze jau izraisījusi arī iedzīvotāju protesta akcijas Bulgārijā, Latvijā un Lietuvā.

"Valdības šajos apstākļos cenšas saglabāt ekonomiku stabilitāti, un tās arī cenšas padarīt Briseli laimīgu, taču tas ne vienmēr ir iespējams," norāda "RBC Capital Markets" analītiķis Londonā Naidžels Rendels. "Kad valstu ekonomikas samazinās šādos tempos, tad recesijas radīto grūtību dēļ, visticamāk, būs vērojamas plašās iedzīvotāju demonstrācijas."

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pagājušajā mēnesī prognozēja, ka Austrumeiropas ekonomikas šogad nokļūs recesijas periodā, kas galvenokārt saistīts ar eksporta apjomu ievērojamu kritumu.

Savukārt EK vēsta, ka Igaunijai draud smags recesijas periods, un mudina valdību budžeta deficītu saglabāt zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) robežas, nostiprinot valsts finanses un īstenojot saprātīgus sabiedriskajā sektorā strādājošo algu samazināšanas pasākumus.

Tajā pašā laikā investīciju bankas "TD Securities" analītiķis Bartošs Pavlovskis norāda, ka Baltijas valstīm un Bulgārijai ir maz iespēju samazināt ekonomikas lejupslīdes negatīvo ietekmi, jo šajās valstīs tiek īstenota fiksēta valūtas kursa politika.

Pavlovskis uzskata, ka šīm valstīm vajag ļaut recesijas periodam padziļināties, samazinot iedzīvotāju tēriņus, ja valstis vēlas, lai to valūtas saglabā piesaisti eiro.

"Šīm valstīm ir divas izvēles - vai nu tās devalvē valūtu, vai samazina algas," sacīja Pavlovskis. "Viņiem ir nepieciešams samazināt algas, vai arī pieaugs bezdarba līmenis."

Baltijas valstu un Bulgārijas valdības nevēlas pieļaut valūtas kursu svārstības, jo šādā gadījumā cilvēki, kuru ņemtie aizdevumi ir ārvalstu valūtās, nespēs tos atmaksāt, piebilda Pavlovskis.

Baltijas valstīm un Bulgārijai ir jāmazina kontrole pār to valūtas kursiem, vai arī tām draud krīze, 4.februāra intervijā pavēstīja Ņujorkas universitātes profesors Norels Rubini, kas pirms diviem gadiem precīzi prognozēja ASV ekonomikas nokļūšanu recesijas periodā.

Viņš uzskata, ka pašreizējās ekonomikas krīzes laikā ir ļoti grūti saglabāt fiksētu valūtas kursu.

Pievieno komentāru

Pasaules ziņas