Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Beļģija uzstāda jaunu pasaules rekordu, 290 dienas nespējot izveidot valdību

Beļģija ir labojusi pasaules rekordu kā valsts, kurā visilgāk nespēj izveidot valdību: kopš vēlēšanām pagājušas jau 290 dienas, bet politiķi joprojām nav spējuši vienoties par jauno ministru kabinetu, vēstī mediji.

Otrdien apritēja 289 dienas kopš pērn 13. jūnijā notikušajām vēlēšanām. Trešdien sākot jau 290. dienu bez valdības Beļģija ir pārspējusi Irākas rekordu šajā jomā, kas 2009. un 2010. gadā valdību nespēja izveidot 289 dienas.

Atzīmējot jauna pasaules rekorda sasniegšanu, ielās izgāja simtiem protestētāju, bet aptaujas rāda, ka politiskā krīze pastiprina separātisko noskaņojumu flāmiski runājošajos valsts ziemeļos.

Kā jau daudzās parlamentārās sistēmās, arī Beļģijā līdz jaunas valdības izveidošanai darbu turpina iepriekšējie ministri un premjers. Pagaidu valdība gan nevar pieņemt jaunas un pretrunīgi vērtētas iniciatīvas, tomēr tā var izpildīt administratīvos uzdevumus.

Tomēr demonstranti, kas galvenokārt bija studenti, vērsās pret valsts dalījumu valodas dēļ.

"Iznīcinot Beļģiju, viņi iznīcina mūsu nākotni," skaidroja viens no demonstrantiem, norādot uz politiķu nespēju vienoties, jo flāmi pieprasa lielāku autonomiju.

Šajās 290 dienās ir notikuši daudzas lielākas un mazākas protesta akcijas, jaunievēlēto deputātu sievas pat paziņoja, ka nepildīs savus laulāto draudzeņu pienākumus, kamēr vīri nespēs vienoties, tomēr pagaidām jaunās valdības Beļģijā nav.

Šonedēļ tika panākta vienošanās, kas var pavirzīt valdības veidošanas sarunas, tomēr eksperti lēš, ka valdības izveide ilgs vēl vismaz mēnesi.

Galvenais  valdības  izveidošanas klupšanas akmens ir flāmu, kas ir 60% Beļģijas  iedzīvotāju, prasība palielināt Flandrijas reģiona autonomiju, it īpaši nodokļu politikas un sociālā nodrošinājuma jomā.

Franciski runājošie valoņi savukārt vēlas nepieļaut vēl lielāku valsts decentralizāciju, jo baidās zaudēt budžeta finansējumu no daudz bagātākās Flandrijas, kā arī uztraucas, ka tas nozīmē valsts sadalīšanās neizbēgamību.

Pievieno komentāru

Pasaules ziņas