Gaidāms 16. latviešu salidojums Tobāgo

Sākot ar 2012.g.16.jūniju, latvieši no dažādām mītnes zemēm un Latvijas pulcēsies Tobāgo un Trinidedas salās, lai piedalītos 16.latviešu salidojumā, kas turpināsies līdz 26.jūnijam. Ir paredzēta Jāņu svinēšana kurzemnieku krastmalā, arī salas apskate, iepazīšanās ar kurzemnieku vēsturiskām vietām un piedalīšanās kultūras pasākumos.

Piedalīsies koŗa dziedātāji no dažādām zemēm, īpaši no Austrālijas koŗa Atbalsis, bet arī no Latvijas un Īrijas. Šo „virtuālā koŗa” projektu koordinē Marija Perejma Austrālijā, un iebraucot salās, koristi jau būs apguvuši dziesmas. Arī ir ielūgti piedalīties vietējie koristi, jo daži prot nodziedāt dažas latviešu tautasdziesmas un Latvijas himnu, pēdējo nodziedot bij.Latvijas valsts prezidentei Vaira Vīķei-Freibergai ierodoties Tobāgo salā 2001,g,decembrī. Cerams, ka Tobāgo asamblejas kultūras padome iekļaus kori iespējamās “Courlander Landing Day” ceremonijās, kas ir daļa no gadskārtējā Tobāgo tautas mantojuma festivala. Arī notiks ekumenisks dievkalpojums, preses u.c. intervijas, kā arī  televīzijas pārraidījumi. Iepriekšējos gados koristus ir pieņēmis Trinidedas un Tobāgo valsts prezidents, Džordžs Maksvells. Tobāgo salā „kūrlanderi” (tā vietejie ir iesaukuši  latviešus) apskatīs vietas, kur kādreiz pastavējuši Kurzemes hercogistes cietokšņi, arī apkārtnes, ko apdzīvojuši paši kurzemnieki. Kūrlandes pilsētiņā apmeklēs Kurzemes līča muzeju, ko pirms nedaudz gadiem ir atklājuši vietējie. Būs iespējams iepazīties ar Tobāgo dabu, peldēties Lielajā Kurzemes līcī, arī kopā ar krāsainām zivīm slavenajā Bukūrīfā pie skaistās Pidženpointa jūrmalas.

Pirmais latviešu salidojums Trinidedā un Tobāgo notika 1974.gadā, kad prof.Dr.Edgars Andersons sapulcināja latviešus no dažādiem kontinentiem, ar mērķi tos iepazīstināt ar Tobāgo salas bagātībām un vēsturiskām vietām. Šai pirmajā salidojumā arī piedalījās princis Bīrons, Kurzemes hercoga Ernesta Bīrona pēctecis. Pirmo reizi kurzemnieki salā gan ieradās 1639.g., bet varbūt arī 1634.g., jo apliecinošajā dokumentā gada skaitlis nav skaidri salasāms, un liecības ir dažādas. 1950’tajos gados prof.Andersons, kopā ar Trinidedas un Tobāgo (toreiz vēl angļu kolonijas) vēsturniekiem, veica arheoloģiskus pētījumus, atklājot ne tikai kurzemnieku apmešanās vietas, bet arī holandiešu un franču kolonizētos rajonus, kā arī karību un aravaku indiāņu apmetnes. Indiāņi bija salas pirmie iedzīvotāji -- karībi bija kareivīga cilvēkēdāju un sirotāju cilts, kas bieži mainīja dzīves vietas, pārceļoties no vienas salas uz otru, aravaku apmetnes bija pastāvīgākas. (Šo abu indiāņu cilšu pēcteči vēl dzīvo Venesuēlā.) Lai gan  holandieši bija pirmie, kas ieradās salā, jau 1628.g., gan ar nelielām un neilgi pastāvošam grupam (spāņi tos būtībā iznīcināja) ir skaidrs, ka kurzemnieku kolonija izveidojās par spēcīgu, dzīvotspējīgu uzņēmumu, kas sākot ar 1654.gadu pakļāva zem hercoga karoga visus salas iedzīvotājus, arī pārpalikušos cittautiešus. Tai laikā hercoga kuģi izveidoja tirgošanās ‘trīsstūri’ starp Kurzemi (Ventspili), Gambiju un Tobāgo, arī apgādājot salas kurzemniekus ar dzīvei nepieciešamo. Hercogs Jēkabs arī pārdeva Ventspilī būvētos kuģus, arī ieročus, lielgabalus un munīciju, sakumā izmantojot Kurzemes dzelzs rūdu, vēlāk to ņemot no savas Eidsvolas kolonijas Norvēģijā. Izveidojās ienesīgs tirgus ar kaŗojošām lielvalstīm, it īpaši Angliju. (Kandavas latviešu dzelzkaļu ražotās šautenes bija it sevišķi iecienītas Eiropā.) Diemžēl hercogs, neitrālas valsts galva, nerūpējās par hercogistes militāru aizsargāšanu un, 1658.gadā, zviedri, iebrūkot Kurzemē (kaŗā pret poļiem), to galīgi izpostīja - hercogs nonāca ieslodzījumā, atgūdams brīvību tikai 1660.gadā. Sakari ar Tobago pārtrūka, un salas kurzemnieki bija pamesti savam liktenim. Viltīgie salas holandieši šos apstākļus izmantoja, un salu pārņēma savā varā 1659.gadā. Pēc lielām pūlēm un vairākiem nesekmīgiem mēģinājumiem, hercogam tomēr tomēr izdevās salu atgūt, un vēl 1693.g.gaŗāmbraucējs dāņu kuģis raksta par rosīgu kurzemnieku koloniju, kas tai laikā jau bija kļuvusi patstāvīga, jo hercoga Jēkaba pēcteči maz interesējās par Tobago un salenieku likteņiem. (Hercogs mira 1681.g.)

Kurzemnieki no Tobāgo salas ar laiku izceļoja uz citām karību salām, ASV kolonijām un arī, droši vien, Venesuēlu – tās krasti atrodas netālu – ká arī sajaucās ar citiem iedzīvotājiem. (Gvajāna jau bija sāņēmusi savu tiesu kurzemnieku kolonistu, kas bēga no indiāņu uzbrukumiem.) Ar laiku, angļiem pārņemot salu, vecie vietu vārdu nosaukumi angliskojās. Šodien iebraucēji var sastapties ar tādiem toponimiem kā “Great Courland River”, “Great Courland Bay”, “Coerse Bay” (holandiešu rakstībā Coerse izrunā Kurse, resp., Kuršu līcis), u.c. Grūti saprast, vai tādi uzvārdi kā “Wilkes” ir angļu izcelsmes vai nākuši no latviešu “Vilks”. Prof.Andersons min, ka sastapies arī ar vietējiem, kam uzvārds Sils, Bise, Dibbens. Uzvāŗds “Kurlander" ir visai izplatīts melno ļaužu un arī ēbreju (!) vidū, arī ārpus Tobāgo. Tobago salas iedzīvotāji šodien gandrīz visi ir melni, vergu pēcteču atvases, kolonialo varu savesti no Āfrikas un pārvesti no citām karību kolonijām. Jāpiemien, ka arī hercogs Jēkabs tirgojās ar vergiem, bet te nu jānorāda, ka hercogam bija līgumi ar afrikāņu vadoņiem (tai laikā pilnīgi neparasta rīcība, jo citi eiropieši iebruka Afrikas zemēs un ar varu sagūstīja iedzimtos). Jaunajiem salas iedzīvotājiem, kā melnajiem vergiem, tā “baltajiem vergiem”, Kurzemes dzimtsļaudīm, bija tiesības iegūt savu zemi un kļut  brīviem. Šī iemesla dēļ, kurzmenieki salā ir iecienīti. Tagad Tobago asambleja (parlaments) ir novietojusi izkārtni pie mākslinieka Jāņa Mintika projektētajā un 1978.g. atklātajā kurzemnieka pieminēkļa Plimatā (bij.Jēkabpilī jeb Jākobusštatē), kas vēsta par šo hercoga Jēkaba plašo žestu. Te jāpiemin, ka Ventspils muzejs un dome ir uzņēmuši sakarus ar Tobago asambleju un Tobago muzeju (kur arī atrodas latviešu eksponāti), lai atraktu ap pieminekli manāmās kurzemnieku cietokšņa kontūras. Šai vēsturiskajā vietā, starp citu, atradās pirmā luterāņu baznīca jaunajā kontinentā. Salidojumu latvieši tagad pulcējas Sv.Dāvida baznīcā, kas atrodas turpat blakus. Vel jāpiemin, ka Tobago valdība ir piešķīrusi zemi pie baznīcas, lai celtu latviešu centru un restorānu. Tiek gaidītas uzņēmīgas rokas!

Šodien salas vēsturnieki pieņem, ka kurzmenieki palikuši salā un, ka ar laiku ir asimilējušies. Interesantu gadījumu ir atstāstījusi Brazilas latv.sab.darbiniece Dzidra Adamsone, kas Sanpaulas ostā reiz satikusi kapteini no Tobāgo, kas sevi uzskatījis par kurzemnieku. Kapteinis ir bijis gluži melns, un radies jautājums, kā viņš zina, ka ir kurzemnieks. Paskaidrojums bijis, ka viņa ģimenē joprojam ēdot kurzemnieku edienus, un aprakstījis cūkas cepeti u.c.raksturīgus ēdienus, kas tipiski latviešiem. Viņa gimenē ari joprojam protot gatavot pastalas, un vinam glabajoties blonda matu bize no savas ģimenes cilts pirmsteces. Jādomā, ka tādi gadījumi ir bijuši vairāki.

Personas, kas vēlētos piedalīties nākamajā, 16.latviešu salidojumā, Trinidadē un Tobago, ir aicinātas pieprasīt reģistrācijas materialus salidojuma vadītājam, Guntaram Gedulim, rakstot uz guntars.gedulis@gmail.com.

Guntars Gedulis
16.latviešu salidojuma vadītājs Trinidedā un Tobāgo
PBLA kulturas fonda un izglitības padomes pārstavis Dienvidamerikā

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti