Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atmiņā paliks ekstrēmā ledus vanna

Atpūtas vietā “Beberliņi” un tās apkārtnē ierīkotajā septiņus kilometrus garajā distancē vīriešiem uzvarēja liepājnieks Edgars Sprūds, ātrākā no dāmām bija rīdziniece Ilze Meijere, bet komandu vērtējumā pirmie
finišu sasniedza “Ezīc – lepns   putns...”

Elpu rauj ciet
Vīriem otrais bija Aizputes novada pārstāvis Artis Ķemeris, bet trešo vietu ieguva Oskars Cimermanis no Smiltenes. Dāmām otrā bija grobiņniece Monta Priedola, bet trešā palika Sandija Sorokina no Durbes.
Drosmes skrējiena organizatori sacensību distanci bez “Beberliņu” taku dabiskajiem šķēršļiem – grāvjiem, dubļu bedrēm un citiem dabas veidojumiem – bija papildinājuši ar dažāda lieluma un formas mākslīgi konstruētiem šķēršļiem, lai novērtētu ikviena dalībnieka drosmi, spēku, veiklību un ātrumu. Ekstrēmākais no pārbaudījumiem bija pāris metrus pirms finiša – ledus vannas šķērsošana.
Trasi interesantāku padarīja arī dažādi citi distances uzdevumi – smilšu maisu un koka bluķu nešana, akmeņu vilkšana un arī atmiņas testi.
“Man bija forša komanda. Viena pati visu neizdarītu. Man ļoti patika visa trase, un arī laikapstākļi bija super. Ledus ūdens bija auksts, bet puiši palīdzēja un motivēja. Ieskrējām finišā, sadevušies rokās,” stāsta kazdandzniece Gunta Holštroma. Viņa ikdienā ir skrējēja, bet šādi pasākumi saista, jo tajos ir šķēršļi. Var startēt arī komandās, kur var saliedēties.
“Vistrakākais bija ledus ūdens. Aizrāva elpu ciet, bet var to izdarīt. Es ļoti daudzus gadus vēlējos piedalīties “Karostas mezglā”, bet vienmēr nesanāca. Šogad nebija nekādu šķēršļu. Par pārējo distanci aizmirsu, kad nokļuvu ledus vannā,” par Drosmes skrējienu saka liepājniece Dace Dieviņa. Viņa uzskata, ka šādam pārbaudījumam ir jāsagatavojas. Nevar gulēt dīvānā un izdomāt – rīt piedalīšos. “Tad jau pirmajos kilometros var palikt ar sirdi,” ir pārliecināta D. Dieviņa. Viņasprāt, viss bija labi noorganizēts.

Tunelī ieskrien sienā
“Pati grūtākā bija ledus barjera. Likās, ka tur elpa apstāsies, ka grādi ir mīnusos. Pārējais bija neviegli, bet izturami,” vērtē liepājniece Ieva Naudiņa. Viņasprāt, Drosmes skrējienā lielu lomu spēlēja psiholoģiskā sagatavotība. Daudz bija ar galvu jādomā. “Daudzi sākumā aizskrēja lielā tempā, bet beigās viņiem zuda spēki. Bija ūdens šķēršļi, pēc tam smiltis, kas deva papildu smagumu. Pa ceļam bija kilometru atzīmes. Kad ieraudzīju “6”, tad sapratu, ka pēdējo kilometru kaut kā izturēšu. Patiesībā pirmos trīs nepamanīju, redzēju “4”,” stāsta I. Naudiņa.
Liepājnieks Aivis Tints atklāj, ka adrenalīns sita augstu vilni un bija grūti noreaģēt, vai šķērslis bija ekstrēms vai ne. “Bija tikai jādod uz priekšu, un viss. Trakākās bija tumšās alas, kur pazuda orientieri un, čamdoties gar sienām, varēja tikt ārā.” Viņa komandas taktika bija starta sprintā pirmajiem tikt pie pirmā šķēršļa, lai iegūtu vadību un savā tempā turpinātu skrējienu.
“Beigās ūdens atvēsināja un smaidu atgrieza. Tunelī ieskrēju sienā. Bija pilnīgi tumšs. Ja nebūs zilums, būs labi,” teic liepājnieks Edgars Porciks.
Vīru grupā otro vietu ieguvušais A. Ķemeris pēc finiša bija mazliet vīlies: “Baigi daudz bija jāskrien. Tas nebija interesanti – kā krosā. Vairāk gribēju šķēršļu.s” Viņam piebalso liepājnieks Edijs Avens, ka distances pirmā daļa bija daudz skrienama, šķēršļi masveidā bija pēdējā kilometrā. 

Pievieno komentāru

Citu datumu laikraksti

  • Par vardarbību jārunā skaļi

    Man patika iet uz skolu un tiešām patika mācīties, bija savs draugu loks, bet atzīstos, ka esmu cietusi no vienaudžu vardarbības. Par vardarbību ir...

  • FAKTS

    FAKTS

     Vērgales pamatskolas direktors Gints Juriks skolas vadības grožus savās rokās tur jau 15 gadus. Papildus direktora pienākumiem viņš bērniem pasniedz...

  • Lai Dievs stāv mums klāt!

    Pie šādas atziņas nonācu, pārlūkojot laikrakstu un interneta vietņu virsrakstus saistībā ar notikumiem vienā piejūras pilsētā, kurā briest varas...

  • Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?

    Mūsdienu pasaule, šķiet, nav iedomājama bez modernajām tehnoloģijām. Tās ienāk ne vien modernākajās darbavietās, bet arī mājokļos. Liela daļa izmanto...

  • FAKTS

    FAKTS

    FAKTS. “Ja visi šķīvji nāk atpakaļ gandrīz kā izlaizīti, diena ir izdevusies!” priecājas pavārs Jānis Ozols. Par savu veikumu viņš uzslavas saņēmis...

  • Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais

    Šoreiz pārdomas par lietu, kur nopietnība klāt. Dzirdēts, ka jebkura nācija nevar veiksmīgi attīstīties un augt, ja tā neapzinās savu vēsturi,...

  • Neforšais sports

    Spēlēt bumbu ir veselīgi un aizraujoši. Bet pavisam citādi, ja bumbas vietā izmanto to, kas bumbošanai nav paredzēts.Pirms apmēram mēneša es...

  • FAKTS

    FAKTS

    Papes Ķoņu ciema “Mikjāņu” saimnieks Māris Muitenieks atgriezies senču dzimtajā pusē un mājās. Ķoņu ciema nosaukuma izcelsme vēl neesot izpētīta, bet...

  • Ikdienišķas peripetijas

    Pārlasot ziņu virsrakstus dažādās interneta vietnēs, var atrast arī tā saucamās pērles. Manu uzmanību piesaistīja informācija, ka vienā mūsu...