Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par gada labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta "Bille"; labākie aktieri - Kļaviņa un Daudziņš

Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente "Bille", kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone.

Labākās aktrises balvu saņēmusi Elita Kļaviņa par lomu filmā "Rīga. Dublis 1", bet par labāko aktieri atzīts Vilis Daudziņš par lomu filmā "Ar putām uz lūpām", vēsta LETA.

Par labāko otrā plāna aktrisi atzīta Ilze Blauberga par tēlojumu filmā "Tēvs Nakts". Savukārt par tēlojumu filmā "Kriminālās ekselences fonds" labākā otrā plāna aktiera titulu ieguvis Andris Daugaviņš.

Labākā spēlfilmas režisora titulu ieguvis Dāvis Sīmanis par darbu kinolentē "Tēvs Nakts".

Savukārt komponists Vestards Šimkus par savu muzikālo veikumu filmā "Elpa marmorā" saņēmis balvu kā labākais komponists.

Par labāko scenāristu atzīts Oskars Rupenheits par scenāriju filmai "Kriminālās ekselences fonds".

Tikmēr par labāko pilnmetrāžas dokumentālā kino filmu atzīta filma "Laika tilti", kuras režisori ir Kristīne Briede un Audrjus Stonis. Balvu kā labākais dokumentālo filmu režisors saņēmis Ivars Selckis par filmu "Turpinājums", bet par labāko dokumentālā kino operatoru atzīts šīs filmas operators Valdis Celmiņš.

Labākās īsmetrāžas filmas titulu nopelnījusi kinolente "Elektriķa diena", kuras režisors un producents ir Vladimirs Leščovs. Par dabu šajā filmā Leščovs arī saņēmis balvu kā labākais animācijas filmas režisors.

Kategorijā "Labākā debijas filma" balvu saņēmusi filma "Vīrietis un dālijas" ar režisoru Gunti Bojāru.

Balvu kategorijā "Labākā studentu filma" ieguvusi kinolente "Viesturs Kairišs iznāk no meža". Tās režisore ir Marta Elīna Martinsone.

Par labāko spēlfilmas operatoru atzīts filmas "Tēvs Nakts" operators Andrejs Rudzāts, bet šīs filmas māksliniece Kristīne Jurjāne ieguvusi labākās mākslinieces titulu.

Tikmēr labākās animācijas mākslinieces titulu ieguvusi Lizete Upīte par darbu filmā "Nakts pastaigas".

Par labāko skaņu režiju balvu ieguva Ģirts Bišs par filmām "Nakts pastaigas" un "Zāģeri", bet par labāko montāžas režisori tika atzīta Andra Doršs par filmu "Turpinājums".

"Lielo Kristapu" par labāko grimu saņēma Aija Beata Rjabovska par darbu dokumentālajā lentē "Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni", bet par labākajiem kostīmiem - Liene Rolšteina par darbu "Homo Novus".

Starptautiskās filmu kritiķu asociācijas "Fipresci" balva piešķirta filmai "Mērijas ceļojums". Tāpat tās scenāriste Kristīne Želve saņēma žūrijas īpašo balvu par scenāriju. Kinolente "Mērijas ceļojums" arī saņēmusi laikraksta "Diena", žurnāla "SestDiena" un "KDi" balvu.

Savukārt filma "Kriminālās ekselences fonds" ieguva "Delfi" lasītāju simpātiju balvu, bet filma "Homo Novus" saņēma "Rīgas namu" specbalvu.

Balvu par mūža ieguldījumu saņēmis kino zinātnieks Ābrams Kleckins un profesionālis Mihails Savisko, kuri 20.gadsimta 70.gados noformulēja 60.gados jaunizveidoto Latvijas dokumentālo kino vilni - Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu.

"Lielā Kristapa" balvu rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo Kultūras centru un Kultūras ministriju.

Balva dibināta 1977.gadā, bet kopš 2014.gada tā atkal tiek pasniegta katru gadu. Pagājušajā gadā par labāko spēlfilmu tika atzīta Viestura Kairiša "Melānijas hronika", par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu - Uģa Oltes un Mortena Trovika "Atbrīvošanas diena", balvu kā labākā dokumentālā īsfilma ieguva Andreja Verhoustinska kinolente "Lidija", savukārt labākās animācijas filmas titulu ieguva Edmunda Jansona "Bize un Neguļa".

Pievieno komentāru

Kultūra