Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Māris Salējs un Zane Daugule viesosies “Austras istabā” Liepājā

Sestdien, 27. aprīlī, pulksten 16 radošajā telpā “Austras istaba” (Liepājā, mākslas galerijas “Romas dārzs” pagrabstāvā, Zivju ielā 3) aicina uz tikšanos ar dzejnieku, šoreiz viesos – Māris Salējs un Zane Daugule. Ieeja par ziedojumiem “Austras istabai”.

Māris Salējs, latviešu dzejnieks, atdzejotājs un literatūrzinātnieks, pagājušā gada nogalē sagaidīja nākam gaismā savu piekto dzejoļu krājumu „Tuvošanās”. Māra dzeja nav ekscentriska, šokējoša vai žilbinoša. Tā ar līdzenu, siltu gaismu apmirdz ikvienu, kurš tai tuvojas. Tā liek domāt, ieraudzīt, sajust. Tā pasmaida, reizēm viegli ironiski pasmīn. Šai dzejai piemīt skaista, bagāta un ļoti trāpīga valoda, bez liekām rišām un cilpām lasītāja noķeršanai. Tās nav vajadzīgas, šai dzejai lasītājs tuvojas pats, tās dziļuma un smalkuma savaldzināts.

Grāmatas redaktore ir Zane Daugule, Māra dzīvesbiedre, draugs un atbalsts. Zane raksta gan dzeju, gan dziesmas un pati tās dzied savā gaišajā, dzidrajā balsī, pavadot savu dziedājumu uz ģitāras vai klavierēm.

Nešķiramais dzejas un dziesmas tandēms Zane un Māris ir vienmēr klātesošs visos dziesminieku festivālos un Austrasbērnu koncertos. Kā dalībnieki, kā atbalstītāji, kā īsteni Austrasbērni. Tieši tādus viņus abus sastapsim arī Austras istabā 27. aprīlī. Ar dzeju, ar dziesmām, ar tuvošanos.

Sestdien, 27. aprīlī, pulksten 13 Kūrmājas prospektā 13, 118. telpā, Piejūras pilsētu literārā akadēmija (PPLA) piedāvā tikties ar dzejnieku, atdzejotāju un literatūrzinātnieku Māri Salēju (Marianu Rižiju). Uz sarunu „Kāpēc atdzejot” aicināts ikviens interesents.

Tikšanās laikā varēs uzzināt, kāpēc atdzejot citu tautu dzeju un cik nozīmīgs ir ritms dzejā. Kā saka M. Salējs: „Pasaulē nav absolūti neritmisku lietu/parādību. Mūs sakārto, strukturē ritms, esamības nogriežņu atkārtošanās. Cita lieta, kā mēs izjūtam, pamanām ritmu. Dzeja ir tā literatūras joma, kurā ritms brīžiem var būt ārkārtīgi svarīgs elements.”


Pievieno komentāru

Kultūra