Liepājas simfoniskā orķestra un Rīgas cirka peļņu novirzīs to uzturēšanai un attīstībai

Lielākā daļa no VSIA "Rīgas cirks" četru gadu peļņas un VSIA "Liepājas simfoniskais orķestris" piecu gadu garumā gūtās peļņas tiks izmantota šo kapitālsabiedrību uzturēšanai un attīstīšanai, paredz valdības šodien apstiprinātie rīkojuma projekti.

Saskaņā ar rīkojuma projektiem, Kultūras ministrijas (KM) pakļautībā esošā kapitālsabiedrība Rīgas cirks savu peļņas daļu dividendēs valstij nemaksās par laika posmu no 2017. līdz 2020.gadam, savukārt Liepājas simfoniskais orķestris - par laiku no 2017. līdz 2021.gadam, vēsta LETA.

Rīgas cirka peļņa 2017.gadā bija 31 215 eiro, no kuriem dividendēs valstij netiks izmaksāti 27 900 eiro. Līdzās kapitālsabiedrības izveidotās darbības stratēģijas realizēšanai, tās publiskas darbības nodrošināšanai nepieciešami 15 350 eiro. Inventāra iegāde Rīgas cirka skolas darbības turpināšanai un attīstīšanai izmaksās aptuveni 16 118 eiro, no kuriem 4100 eiro plānots segt no dividendēm, bet pārējo summu - no peļņas, pašu ienākumiem un mērķdotācijām.

Cirka izrāžu tehniskajam nodrošinājumam ārpus Rīgas cirka ēkas no četru gadu peļņas iecerēts novirzīt 8450 eiro.

Savukārt Liepājas simfoniskais orķestris pērn guva peļņu 11 843 eiro apmērā, no kuriem valstij dividendēs netiks izmaksāti 9835 eiro. No šīs daļas 8604 eiro paredzēts izmantot mūzikas instrumentu iegādei, kā arī to restaurācijai un remontiem, bet atlikušo 1231 eiro - datortehnikas iegādei.

"Kapitālsabiedrība investīcijas tehnoloģijās un iekārtās veic pēc pārpalikuma vai ārkārtas principa, jo līdzšinējais valsts finansējums nav pietiekams esošo kapitālsabiedrības pamatfunkciju nodrošināšanai un tas neparedz nekādas regulāras investīcijas ilgtermiņa līdzekļu atjaunošanā, apdraudot kapitālsabiedrības spēju darboties nākotnē," skaidro KM.

Kā ziņots, noslēdzoties Rīgas cirka fasādes remontdarbiem, tā telpas jau izmantotas laikmetīgās mākslas festivāls "Survival kit" organizēšanai. "Ir novērstas steidzamās bīstamības, taču ļoti daudz vēl ir priekšā, lai ēku pielāgotu mūsdienu prasībām. Mēs cirka arēnā decembrī ceram rādīt izrādi "Fauna"," iepriekš sacīja Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre.

KM no Eiropas fondu līdzekļiem Rīgas cirka rekonstrukcijā līdz 2022.gadam ir gatava investēt aptuveni trīs miljonus eiro, iepriekš pavēstīja ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Vilsones vērtējumā, pozitīvas pārmaiņas cirka attīstībā sākušās pērn pēc cirka vadības nomaiņas un patlaban esot izveidota "spēcīga komanda", kura spēj aktīvi strādāt cirka pārmaiņu virzienā, piedāvājot piecu gadu darba stratēģiju, ko tuvākajā laikā ministrija plāno apstiprināt.

Pērn tika veikta Rīgas cirka ēkas tehniskā ekspertīze. Vērtējot Merķeļa ielā 4 esošās būves tehnisko nolietojumu, SIA "CMB" konstatēja, ka tās pamatkonstrukciju tehniskā nolietojuma kopumā ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī ar nolietojumu 39% apmērā.

1888.gadā celtajam Rīgas cirkam ir noteikts valsts nozīmes kultūras objekta statuss. Pagājušā gada martā amatā ieceltā cirka direktore Kehre paudusi cerību, ka Rīgas cirks kļūs par daudzfunkcionālu un laikmetīgu cirka mākslas, mūzikas, dejas un citu starpdisciplināru pasākumu norises vietu. Tajā varētu darbosies arī cirka mākslas izglītības un rezidenču programmas.

Lai cirka tehniskā stāvokļa problēmu risinātu, no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ēkas fasādes remontdarbiem tika piešķirti 349 676 eiro, bet konkursa rezultātā remontdarbus par 208 959 eiro veica SIA "Velve". Pagājušajā gadā šis pats uzņēmums par 6600 eiro veica arī ēkas fasādes nostiprināšanas darbus.

Tāpat šī gada maijā valdība cirka fasādes konservācijai un nostiprināšanai piešķīra vēl 228 624 eiro.

Rīgas cirka ēka Merķeļa ielā ir vienīgā saglabājusies celtne Baltijas valstīs, kas celta cirka mākslai. To projektējis arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis un tā uzcelta pirms 130 gadiem - 1888.gadā. 1918.gadā ēka pārbūvēta pēdējo reizi.

Pievieno komentāru

Kultūra