Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Liepājā varēs satikt rakstnieci Sabīni Košeļevu

Sestdien, 19. oktobrī, pulksten 14 Piejūras pilsētu literārā akadēmija (PPLA) interesentiem sniegs iespēju tikties ar rakstnieci Sabīni Košeļevu, kas stāstīs par diviem saviem šogad iznākušajiem darbiem – stāstu krājumu „Vientulības ministrija” un bērnu grāmatu „Gurķis Elmārs, kas dikti kreņķējās”. Kopā sanākšana notiks Liepājas Universitātē, Kūrmājas prospektā 13, 118. telpā, informē Piejūras pilsētu literārās akadēmijas pārstāve Kristīne Timermane.

  „Abi darbi tapuši absolūti nesaistīti un dažādos dzīves posmos. Ja stāstu krājums diezgan organiski kopā “līmējās” paralēli “dzīvei parastajai”, tad gurķis Elmārs piedzima vienā dienā darba virtuvē, pusdienojot kopā ar kolēģēm. Taču abas grāmatas ir kārtējais pierādījums tam, kā dzīve saslēdzas ar literatūru un otrādi, un viena no otras nav atdalāmas,” sarunas tematu ieskicē rakstniece.

Stāstu krājumā „Vientulības ministrija” apkopoti griezīgi stāsti par to, kas jau no laika gala gan vieno, gan šķir visus cilvēkus, proti, vientulību. Grāmatas anotācijā teikts: „Tie esam mēs – stereotipu un baiļu valgos mītošas jaunas sievietes, nerealizējušies vīrieši, (bez)cerīgi mīlnieki, veci cilvēki un mazi bērni. Arvien atsvešināti no dzīves, apkārtējiem un sevis. Darām pāri cits citam un sev, pieprasām uzmanību un klīstam neceļos..”

Savukārt grāmatas „Gurķis Elmārs, kas dikti kreņķējās” epicentrā ir gurķis Elmārs, kas izaudzis citādāks nekā citi gurķu dobes iemītnieki, proti, mazs un līks, tāpēc jūtas nelāgi un nemitīgi par to domā. Rakstniece norāda, ka pašai spilgtā atmiņā ir palicis tas bērnības laiks, kad ļoti svarīgi bija iekļauties un neatšķirties, kā arī pārdzīvojumi, kuriem bija jāiet cauri, kad tā nenotika: „Zinu, ka šādas sajūtas pazīstamas daudziem, un nereti tās neatstājas arī pieaugušā vecumā, tāpēc, manuprāt, ir būtiski jau mazotnē radīt pārliecību, ka dzīve nav sacensības vai skaistumkonkurss, bet drošība un atbalsts jāmeklē ģimenē vai draugos, kuru mīlestībai nav nekādu nosacījumu.”


Pievieno komentāru

Kultūra