Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

FOTO: Barselonas leļļu teātris ar Stravinska baletu "Petruška" iepriecina gandrīz tūkstoti bērnus Liepājā

Ceturtdien, 5. decembrī, uz krāšņu komponista Igora Stravinska baletu “Petruška” Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” bija sapulcējušies 870 bērni, viņu vecāki un skolotāji. Slaveno baletu ar liela izmēra leļļu un rotaļīgas, gaišas simfoniskās mūzikas palīdzību uz skatuves iedzīvināja krāšņais leļļu teātris “Per Poc” no Barselonas kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Fantastisko stāstu par Petrušku, balerīnu un mori leļļu baleta ievadā klausītājiem izstāstīja Liepājas teātra aktieris Gatis Maliks, informē “Lielā dzintara” Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Santa Margeviča.

Balets „Petruška” ir leļļu drāma, kuras darbība sākas skaistā ziemas dienā 1830. gada meteņu jeb vaslāvju svētkos Pēterburgā, Pētera pilī, tirgus laukumā. Jautrība sit augstu vilni, līdz notiek kas pārsteidzošs – tirgus laukumā ierodas šarlatāns ar leļļu teātri. Petruška ar savu smalko, viegli ievainojamo dvēseli ir iemīlējies balerīnā, savukārt balerīnu ir pavedinājis moris. Stāsts norisinās svētku fonā, baleta mūzika ir pilna asprātības, jautrības un zobgalības, sniedzot spilgtu kontrastu starp traģēdiju leļļu pasaulē un vispārējo jautrību cilvēku pasaulē. No vienas puses uz skatuves norisinās jautri tautas svētki, no otras – jūtami Petruškas personiskie pārdzīvojumi. Petruška ir ārēji nepievilcīgs, bet iekšēji dziļi jūtīgs tēls – kā kontrasts balerīnai un morim – iekšēji aprobežotiem, bet ārēji ļoti pievilcīgiem varoņiem.

Ietekmīgais komponists Igors Stravinkis pats šo baletu nosaucis par uzjautrinošām ainām. Stravinkis teicis: ”Komponējot šo mūziku, manuprāt, tā bija lelle, kas pēkšņi atdzīvojas, izvedot no pacietības orķestri ar velnišķīgām arpēdžiju kaskādēm. Orķestris tām atriebjoties, atbild ar draudošiem trompešu pūtieniem. Iznākums ir liela kņada, kas sasniedz kulmināciju un noslēdzas skumju pilnā nabaga lelles sakāvē”.

Pievieno komentāru

Kultūra