Festivālā "Via Baltica" Kuldīgā un Liepājā izskanēs ērģeļmūzikas koncerts, kas veltīts Baltijas ceļa 30. gadadienas atcerei

Šodien, Baltijas ceļa atceres dienā, pulksten 18.00 Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā un svētdien, 25. augustā, pulksten 16.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē pirmo reizi festivālā “Via Baltica” izskanēs ērģeļmūzikas koncerts “Baltijas dzintari”, kurā uzstāsies ērģelniece Larisa Carjkova, saksofonists Arvīds Kazlausks un igauņu soprāne Anu Mari Ūspelda. 

Pirms 30 gadiem, 1989. gada 23. augustā, 600 kilometru garā ķēdē plecu pie pleca ar milzīgu gara spēku, ticību un pārliecību par savu brīvību nostājās aptuveni divi miljoni cilvēki, apliecinot Baltijas valstu iedzīvotāju vienotību centienos pēc brīvības. Arī koncertprogramma “Baltijas dzintari”, kas ir veidota speciāli šī gada festivālam un veltīta Baltijas ceļa atcerei, apvieno trīs Baltijas valstu mūziķus – ērģelnieci Larisu Carjkovu, Latvijā dzīvojošo lietuviešu saksofonistu Arvīdu Kazlausku un igauņu soprāni Anu Mari Ūspeldi,– kuri atskaņos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas komponistu skaņdarbus.Koncertā “Baltijas dzintari” izskanēs gan mūsdienu Baltijas valstu komponistu skaņdarbi, gan nu jau par klasiku kļuvuši meistardarbi – Latvijas dabas ainavu apcere Alfrēda Kalniņa mūzikā, tautiskas intonācijas igauņu vecmeistara Eugena Kapa un Esteres Megi daiļradē, sirsnīgās Riharda Dubras melodijas, romantisko harmoniju labirinti igauņu komponistu vokālajās kompozīcijās, īpaši, ukraiņu izcelsmes igauņu komponistes Gaļinas Grigorjevas austrumnieciski smeldzīgā Molitva, kas radīs telpu garīgajai meditācijai un pārdomām. Koncertā izskanēs arī virtuozā kompozīcija soprānsaksofonam Adieu, kuras autore ir viena no pieprasītākajām mūsdienu lietuviešu komponistēm Raminta Šerkšnīte, un koncerta izskaņā dzirdēsim emocionāli pacilājošo Ērika Ešenvalda opusu – himnu jaunajai pasaulei.Jaunā un talantīgā igauņu dziedātāja Anu Mari Ūspelda ir absolvējusi Tallinas mūzikas akadēmiju, papildinājusi vokālo meistarību Mūzikas augstskolā Lucernā un daudzās meistarklasēs pie labākajiem vokālajiem pedagogiem. Anu Mari ir aktīvi koncertējoša māksliniece, kas pieteikusi sevi ne tikai kamermūzikā, bet arī operas un mūzikla žanros.

Arvīds Kazlausks ir dzimis Viļņā, kur arī apguvis muzicēšanas pamatus. Vēlāk studējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, papildinājis zināšanas meistarklasēs pie pasaulslaveniem saksofonistiem. Ir vairāku starptautisko saksofonistu konkursu laureāts. Līdz 2013. gadam Arvīds bija Rīgas Saksofona kvarteta dalībnieks, pirmatskaņojot vairākus pašmāju komponistu jaundarbus. Kā solists A. Kazlausks ir uzstājies ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Lietuvas Valsts simfonisko orķestri, valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga un citiem.Larisa Carjkova dzimusi Ludzā, beigusi Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas koledžas klavieru klasi. Studējusi klavierspēli un ērģelspēli  J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Larisa sadarbojas ar dažādiem  solistiem, koriem un orķestriem, regulāri  uzstājās  ar koncertiem Rīgas Domā, kā arī citviet Latvijā un ārzemēs. 2010. gadā kopā ar savu novadnieci, ērģelnieci Gunu Kisi, iedibinājusi ikgadēju tradīciju dzimtajā Latgalē – labdarības festivālu “Latgales ērģeļu dienas”. Festivāla mērķis ir attīstīt ērģeļukultūru Latvija un Latgalē, kā arī vākt līdzekļus Latgales ērģeļu restaurācijai. Nākamajā nedēļā festivālā “Via Baltica” 29. augstā turpināsies festivāla bezmaksas filmu programma ar spēlfilmu “Paradīze ‘89” un dokumentālo filmu “Dubultā dzīve. Sekss un PSRS”.

Savukārt sestdien, 31. augstā, festivāls tradicionāli noslēgsies ar Senās uguns nakti, pieminot Baltijas jūru, kurā uzstāsies jaunā džeza dziedātāja Arta Jēkabsone. Atgādinām, ka līdz 7. augustam Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē vēl joprojām skatāma dokumentālā izstāde, kas ir veltīta Gruzijas Nacionālās vienotības dienai un 2008. gada konfliktam starp Gruziju un Krieviju. Plašāk: viacultura.lv.

Pievieno komentāru

Kultūra