Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Biedrības namā būs apskatāma Kauņas mākslinieku izstāde

Sestdien, 29. jūnijā, pulksten 14 Lietuvas vēstniecība Latvijā un Lietuvas mākslinieku apvienības Kauņas nodaļa ielūdz Jūs uz Kauņas mākslinieku izstādes PAGAIDĀM/MŪŽĪGI atvēršanu Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā. Izstāde apskatāma līdz 28.jūlijam. PAGAIDĀM/MŪŽĪGI - izstāde veltīta, lai atzīmētu Liepājas un Kauņas pagaidu galvaspilsētu statusa simtgades.

Šogad aprit 100 gadi kopš fakta, ka 1919. gada 2. janvārī okupēto Viļņu pameta Pagaidu valdība un Kauņas de facto kļuva par Lietuvas valsts institūciju darba vietu, Lietuvas Republikas Seims 2019. gadu ir pasludinājis par Pagaidu galvaspilsētas atceres gadu, informē Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijas Republikā.

Tā vēsturiski ir izveidojies, ka Kauņai  un Liepājai vienā un tajā pašā vēsturiskajā periodā bija lemts kļūt par svarīgākajiem Lietuvas un Latvijas valstu centriem – galvaspilsētām. Lai gan šajos laika nogriežņos valstu un pilsētu vēsturēs tās dēvētas par „pagaidu galvaspilsētām“, tomēr pagaidu statuss Kauņas mākslas vēsturē ir iemantojis ļoti simbolisku nosaukumu.

Starpkaru Kauņa – praktiski no jauna uzcelta pilsēta, tagad – pilsēta, kas pasaules uzmanību piesaista ar moderno arhitektūru, radīja priekšnosacījumus, lai taptu īpaša Kauņas mākslas skola. Šī skola lika pamatus XX gadsimta Lietuvas modernajai mākslai. Daudzi Kauņas (un Lietuvas) mūsdienu mākslinieki lielākā vai mazākā mērā polemizē ar XX gadsimta sākuma mākslu, kas piešķīra nozīmi un institucionalizēja arī „pagaidu“ galvaspilsētas uzplaukumu.

Šajā izstādē lieliski var novērot, kā par sevi atgādina pagaidu galvaspilsētas laika posmā bagātie mākslas avoti, simts gadu laikā transformējoties un pārveidojoties, aizvien atspoguļojas mūsdienu mākslā. Kādreiz dēvētais „pagaidu“, kļuva par pavedienu, kas uzturēja tradīcijas, bieži polemizēja, citkārt pārkāpa noteikumus, bet vienmēr saglabāja noturību un mainīgumu.

Pagaidu statuss, vēsture, pilsēta, dzīvs tupinājums un nākotnes veidošana – tas viss dažādos, citkārt grūti saskatāmās formās saskatāms mākslinieku darbos. Tā par mūžīgu pārtop tas, kas reiz iemantoja pagaidu stāvokli. Šo var novērot arī šajā mākslinieku darbu izstādē, kurā eksponēti gleznotājas Rebekas Bruderas (Rebeka Bruder), Laimas Drazdauskaites (Laima Drazdauskaitė), Prana Gruša (Pranas Griušys), Audrones Petrašiūnaites (Audronė Petrašiūnaitė), Viginta Stanka (Vigintas Stankus) (1962-2018), grafiķa Romualda Čarna (Romualdas Čarna), skulptoru Vītauta Leona Strjoga (Vytautas Leonas Strioga) un Stasa Žirguļa  (Stasys Žirgulis) darbos.

Šogad Liepājā savas darbības 30 gadu jubileju atzīmē arī Liepājas lietuviešu kultūras biedrība „Rūta“ un tās folkloras ansamblis „Senoliai“.

Izstādi Liepājā organizē Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijas Republikā un Lietuvas mākslinieku apvienības Kauņas nodaļa. Izstādes kurators Eugenijs Nalevaika (Eugenijus Nalevaika). Izstāde bez maksas Liepājas Latviešu biedrības namā apskatāma līdz 28.jūlijam.

Pievieno komentāru

Kultūra