Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Arī Liepāja atkārtoti pretendēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu

Arī Liepāja, kad oficiāli tiks izsludināta pieteikšanās uz Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gada titulu, nolēmusi izvirzīt savu kandidatūru, aģentūrai LETA pauda Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Šī būs jau otrā reize, kad Liepāja pretendēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, iepriekš pilsēta savu dalību pieteica 2008.gadā, kad tika izsludināta pieteikšanās Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014.gadā.

Vairāk nekā desmit gadu laikā Liepāja ir ievērojami mainījusies un stiprināju savu kultūras dzīvi, ne tikai paplašinot infrastruktūru, piemēram, uzceļot koncertzāli "Lielais dzintars", bet arī spēcinājusi savu intelektuālo kapacitāti piesaistot jaunus, jaudīgus kultūras jomas profesionāļus. Kopumā Liepājas kultūras dzīve šajā laika posmā, kopš iepriekšējās pretendēšanas titulam, ir kļuvusi daudz kvalitatīvāka, ambiciozāka, vēstīja Lazdāne.

Viņa ir pārliecināta, ka Liepāja ar savu plašo, daudzveidīgo un kvalitatīvo kultūras piedāvājumu pēdējo gadu laikā sevi pierādījusi ne tikai kā spēcīgu spēlētāju Latvijā un Baltijā, bet nu jau arī Liepāju atpazīstot visā pārējā Eiropā.

"Lepojamies ar savu augstvērtīgo un visaptverošo kultūras piedāvājumu, gan pašu kultūras cilvēkiem, gan māksliniekiem no visas pasaules, ko ik gadu jau tagad uzņemam no vairāk nekā 70 pasaules valstīm, kā arī plašajām iespējām ikvienam iesaistīties kultūras dzīves veidošanā," sacīja pašvaldības pārstāve.

Liepājas pretendēšana uz Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gada titulu ir viens no stratēģiski nofiksētajiem pilsētas mērķiem gan pilsētas plānošanas un attīstības dokumentos, gan politiskajās vadlīnijās. Liepāja kā pilsēta uz šo jautājumu raugās ne tikai no kultūrpolitikas īstenošanas prizmas, bet kopējās pilsētas attīstības stratēģijas skatupunkta.

"Plāni ir lieli un ambiciozi, un jau esam sākuši darbu pie plānošanas darbiem, lai apzinātu nepieciešamos resursus un iespējas. Liepājas pilsētas vadība viennozīmīgi atbalsta šo ceļu un Liepājas kultūras pārvalde, kas ir galvenie šī projekta virzītāji, saņēmuši jau konkrētu uzdevumu - nodrošināt veiksmīgu sagatavošanās posmu, lai līdz ko tiks publiski izsludināta oficiālā pieteikšanās, Liepāja jau savu mājasdarbu būtu veikusi un stratēģiskā projekta virzība jau būtu skaidra," stāstīja Lazdāne.

Par konkrētāku programmu un plānoto finansējumu vēl pāragri publiski runāt, jo patlaban ir tikai procesa pats sākums.

Jau ziņots, ka arī Cēsis sevi uzskata par spēcīgu pretendentu uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, tādēļ pilsēta apsver iespēju pretendēt uz šo titulu 2027.gadā.

Ja Cēsis pretendēs uz šo titulu, tad arī šai pilsētai tā būs otrā reize, pirmajā reizē Cēsis kopā ar Liepāju un Rīgu 2008.gadā pretendēja uz Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014.gada titulu un kā zināms šo tituli ieguva Rīgā.

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienībā dotas tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību.

Pievieno komentāru

Kultūra