Rucavas sievas godina senčus, kopj tradīcijas un svin svētkus 2

Ar siltas maizes smaržu, dziesmām un lielu apņēmību Rucavas sievas šoruden sāka nu jau otro aktīvas rosības un pastāvēšanas darba gadu. Par Maizes dienu Lipšu mājās jau bija rakstīts vietējos preses izdevumos ar domu citiem parādīt, ka Rucavā joprojām dzīve rit savu gaitu un ka joprojām cilvēki dzīvo, strādā, atpūšas un arī mācās viens no otra un uztur dzīvas senču gudrības.

11.novembrī, Lāčplēša dienā Rucavas sievas nāca kopā, lai atskatītos uz gada laikā paveikto un nosvinētu pirmā gada jubileju. Vispirms vēl paspēja ieskābēt kāpostus ziemai un pārskatīt darbus, kas un kurai vēl paveicami kopējā Rucavas tautastērpa pagatavošanai – gan brunčus pabeigt, gan vesti piemērīt, gan krekla krūmu rakstus izšūt visā to krāšņumā, kā arī patrenējās sievas galvas rotas –nāmata uzsiešanā. Tad arī katra sieva saņēma nelielas atzinības balvas, ko nu kura – fotogrāmatiņu ar sievu vasaras notikumiem, rokdarbu dienu fotoreportāžu, Rucavas dzērvenes stiprākai veselībai un Rucavā audzētas mārtiņrozes.

Galdā tika celta liela un garšīga pašu cepta jubilejas torte, Domes pārstāvju atnestais svētku kliņģeris, kā arī piparkūku, dzērveņu un putukrējuma kārtojums un daudz visa kā cita, kā jau jubilejas reizē pienākas. Vasarā tapušais bērns - Rucavas sievu karogs, kas jau godam tautām izrādīts Rīgā festivālā „Baltica”, skandinot kūmību dziesmas, un pādīti izdīdīdot, tika arī pakrustīts.

Dienu iepriekš, Mārtiņdienā, kad iesākas ziemas laiks, bet laukā vēl pelēki miglas vāli veļas, sievas pulcējās kopā Sudargu mājās, lai kopīgi pieminot aizgājējus, pārrunātu, par cilvēka aiziešanas ceļa posmiem uz Aizsauli un gatavošanos tam. Sievas no līdzpaņemtajām skujām, mētrām, puķēm, ar čaklajiem rokdarbnieču pirkstiem ātri vien no stieplēm vai vicēm saliektus riņķus notina ar sūnām, avīzēm un izveidoja smukus apaļus kronīšus, ko izpušķoja ar skujām un puķēm. Tad jau kroņu taisīšanas skola bija rokā, un, ja vajadzēs, apgūtās mākas varēs izmatot arī Adventes vainagus taisot. Gatavos vainagus sievas aiznesa uz Sudargu dzimtas kapiem, kur dus arī kapsētas dibinātājs Jānis Janeks, un aiznesa dzimtas senčiem sveicienus no Sudargu mājām. Tur apskatīja un apsprieda arī citos kapos redzēto, pārrunāja atmiņas un dalījās zināšanās par kapu kultūru šodien un agrākos laikos. Sava laika zīmes it labi var redzēt arī kapu pieminekļos un krustos. Tik vecas kapu zīmes, par ko grāmatās rakstīts, kas pirms krustiem liktas pārssimt gadu atpakaļ, Rucavas kapos vairs neredz, bet mirēju vēlmes un meistaru rokrakstus krustu rotā var pārskatīt. Daži, sekojot pilsētas modei likuši arī metāla krustus, bet Rucavas kapos to nav sevišķi daudz. Jāteic, vēl citas liecības par kapiem ir saglabātas gan kapu grāmatās, gan citos rakstos.

Atgriežoties mājās, galdā tika celti dažādi kartupeļu ēdieni un ziemas krājumi, daži mazāk zināmi senie ēdieni piemēram, miežu kukulīši, riķis jeb kartupeļu desa, un kur tad vēl zināmais rieziks, „siļķe ar krējumu un vārīti rācini”, pildītas kartupeļu pusītes un daudz kas cits. Pie galda domas, runas un arī dziesmas raisās - par gatavošanos bērēm, to norisi un laiku, kad un kā pieminēt aizgājējus un uzturēt piemiņu dzīvu, īpaši šajā veļu laikā.

Vēl pēc nedēļas, valsts svētku dienā, kopā nāca Rucavas sievu padome, jeb Deviņnieks, lai nospraustu mērķus un saplānotu nākamos pasākums jaunā gada cēlienam. Pēc pirmā gada darba ir skaidrs, ko sievas spēj celt un cik daudz tradīciju  vēl ir jāatdzīvina, jāatceras piemirstas senču gudrības, jāmēģina izdarīt pašu rokām, lai, kas zina, varbūt kādreiz dzīvē vēl lieti noder.

Vienojāmies, ka vēlreiz jābrauc uz Valsts Nacionālo vēstures muzeju Rīgā un ar speciālistiem kopā rūpīgi jāizpēta adītās Rucavas jakas, ko pēc tam pašām savām rokām uzadīt, apzināt fondos esošos krājumus un fotogrāfijās šo informāciju radīt pieejamu uz vietas Rucavā. Kārtējā rokdarbu dienā februārī muzejā redzēto apspriedīsim kuplākā lokā, un ķersimies pie darba. Aicināsim piedalīties savas mākas atrādīt arī citas rokdarbnieces, kuras ada, šuj, tamborē; celsim ārā no bēniņiem tītavas un lankti un iemēģināsim kā veicas dziju tīšana, lai atcerētos, kā  to darīja vecmāmiņas un varbūt arī pašas bērnībā. Meklēsim un aicināsim piedalīties arī vīrus- amatniekus, kuri prot kādu karoti izgrebt, varbūt muciņu uztaisīt vai ķoci nopīt. Ja vien ir kāds, kurš prot īstus skalu grozus darināt, un citus amatus, lūgums pieteikties. Šajā pasākumā gribam uzzināt, ko prot rucavnieki, lai iedrošinātu izgatavot suvenīrus ar Rucavas vārdu, vai pat pasūtīt dažādas balvas, citu apbalvošanai.

Martā jāsvin Lielā diena – pavasara atnākšana, dzīvības rašanās un dabas mošanās. Šai reizē jāizrunā visādas vecmāmiņu gudrības bērnu kopšanā un  audzināšanā, atsaucot atmiņā skaitāmpantus, dziesmas un rotaļas. Iesildīsimies un mācīsimies krustūbu dziesmu dziedāšanu un tradīcijas. Kad laiks siltāks paliks un zeme būs gatava, jāsakopj „Zvanītāju” sēta pašā Rucavas centrā, kad māja būs ieguvusi jaunu elpu pēc kapitālā remonta un atkal būs vieta, kur viesus uzņemt, pašiem kopā sanākt, mīkstu baltmaizi krāsnī izcept. Vēl padomā ir iemācīties aitu nocirpt, vilnas dzijas ar augu krāsvielām nokrāsot; ziedu un zāļu pirtī ieiet, slotas sasiet pa rucavnieku modei.

Un kā jau katru gadu Papes jūrmalā Saulgriežos Jāņus latviskā garā nosvinēt, bet Annu dienu kā Saimnieču svētkus bagātīgi atzīmēt Papes „Vītolniekos” – pašu darinātos tērpus atrādīt, visādus ēdienus nogaršot, dziedāt un diet cik vien spēka.

Vēl šogad, 14. un 15.decembrī Rucavas sievas organizē „cūku bēres”, lai zinātu kā gaļu garšīgi sagatavot, īstas desas uztaisīt un to visu svētdien galdā celt- pašām nobaudīt un  viesus sacienāt.

Gaļas ēdienu gatavošana Rucavas pagasta "Alejās"

Piektdien, 14. decembrī, „Cūku bēres” - tiekamies pl.10.00.

Apstrādāsim brišumus, cepsim akniņas, tīrpīsim taukus, vārīsim kresnus un darīsim citas neatliekamas lietas.

Sestdien, 15.decembrī - sanākam pl.10.00. Sālīsim gaļu, bāzīsim desas, taisīsim ruletes, galeres, galvas sieru, palandricu, vārīsim pušgalvi un visādus citādus gaļas gardumus pašu svētku galdam.

Līdzi jāņem garšvielas, ķiplokus, sīpolus un labus padomus!
Darbam – priekšautus, lakatus.

Ziemas un Saules svētki Rucavas pagasta "Bajāros"

Svētdien, 16.decembrī:

Pl.10.00 aicinām piedalīties lielās istabas rotāšanā – gaidīsim visus, kas prot vai grib iemācīties puzurus un ķistus taisīt un kopīgi radīt svētkus.

Pl.14.00 sāksim svinēt svētkus – uzdancot, uzdziedāt, bagātīgi cienāties – spēlēs Rucavas kapela „Paurupīte”
Svētkos aicinām ierasties tautastērpos - mantotos, pašu darinātos, palienētos, bet ja nav, pietiks ar košu rotu vai cepuri galvā, goda blūzi un buktētām biksēm.

Sanākat visi - lieli un mazi, vīri un sievas, līdzi ņemot raušus un pīrāgus!

Vērā ņemams:

Bagāto svētku baudīšanai un gaļas ēdienu riktēšanas gudrību iegūšanai dalības maksa 2 Ls par vienu dienu vai 5 Ls, ja piedalies visas trīs dienas!

Pieteikties pasākumiem, kā arī saņemt sīkāku informāciju pie Sandras Aigares, tel. 26814051.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Kultūra