Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pirms Lieldienām Liepājas teātrī būs pirmizrāde Čaka poēmai "Spēlē, Spēlmani"

Īsi pirms Lieldienām, 21. aprīlī, Liepājas teātrī gaidāma pirmizrāde Aleksandra Čaka poēmai "Spēlē, Spēlmani!", kuru iestudē režisors Valdis Lūriņš, informē teātra literārā padomniece Zanda Borga.

Šis nav pirmais mēģinājums uzvest A. Čaka poēmu. Poētiskā teātra estētiku Latvijā iedzīvinājis dramaturgs un režisors Pēteris Pētersons. Tieši ar šīs Čaka poēmas uzvedumu 1972. gadā Jaunatnes teātrī, P. Pētersons sasniedza savas karjeras augstāko punktu. Šajā iestudējumā P. Pētersons izmantoja vairākus Čaka tekstus, kā arī fragmentus no poēmas "Mūžības skartie", paskaidro Z. Borga.

Līdzīgi strādā arī režisors Valdis Lūriņš, kurš gan uzsver, ka iestudējums atšķirsies, jo nevar būt līdzīgs kādreiz leģendārajam uzvedumam, taču pamatproblēma – personības eksistence svārstīgajā laikā – paliks. Viņa mērķis ir ar Čaka daiļrades palīdzību atklāt ne tikai paša dzejnieka, bet latviešu tautas likteni divu Pasaules karu laikā.

"Dzejas vārds vienmēr ir centies uzspridzināt sabiedrisko domu, aicināt, izaicināt, uzlādēt sabiedrību. Dzejnieki ir sapņotāji, kuri ticot vārda spēkam, ir centušies un cenšas šo pasauli padarīt labāku,"uzsver V. Lūriņš.

Iestudējums tiek veidots kā likteņspēle divās daļās, tajā skanēs Imanta Kalniņa mūzika, kura sarakstīta P. Pētersona iestudējumam.

Režisors savā radošajā komandā uzaicinājis arī režisora asistenti Ilgu Martinsoni, scenogrāfu Aigaru Ozoliņu, kostīmu mākslinieci Renāti Bāliņu, horeogrāfi Ingu Krasovsku un gaismu mākslinieku Mārtiņu Feldmani.

Lomās: Kaspars Kārkliņš, Anda Albuže, Sigita Jevgļevska, Inese Jurjāne, Anita Kvāla, Marģers Eglinskis, Armands Kaušelis, Leons Leščinskis, Viktors Ellers, Sandis Pēcis, Edgars Ozoliņš, Rolands Beķeris, Pēteris Lapiņš, Ilze Jura, Laura Jeruma, Madara Melne un Everita Pjata.

"Latviešu literatūrā nav daudz dramaturģisku darbu, kas runātu par cilvēka likteni vēstures peripetijās. Tas, ka to dara dzejnieks, kam "sirds uz trotuāra" ir neapšaubāmi," piebilst V. Lūriņš.

Pievieno komentāru

Kultūra