Muzejs lūdz iedzīvotājus dāvināt vēstures liecības par ebreju tautības medicīnas darbiniekiem

Liepājas muzejs sadarbībā ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju veido kopīgu tematisku izstādi “Viena tautība – dažādi likteņi” par ebreju tautības medicīnas darbiniekiem, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā Liepājā un tās apkārtnē.

Izstādi 4. jūlijā, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, paredzēts atklāt Liepājas muzeja ekspozīcijas “Liepājas okupāciju režīmos” telpās K.Ukstiņa ielā 7/9, informē muzejpedagoģe Astra Dzērve.

Pirmo reizi Liepājas vēsturē tiks apkopota informācija par tiem ebreju tautības ārstiem, farmaceitiem, zobārstiem, vecmātēm un citiem medicīnas darbiniekiem, kuri strādāja Liepājas pilsētā, Pāvilostā, Aizputē, Vaiņodē, Liepājas un Aizputes apriņķos. Galvenais uzsvars būs likts uz šo cilvēku profesionālo darbību pirms Otrā pasaules kara un viņu likteņiem Otrā pasaules kara laikā.

Lai izstāde būtu daudzveidīgāka ar informāciju un materiāliem, Liepājas muzejs lūdz iedzīvotājus piedalīties izstādes veidošanā.

Ja Jūsu rīcībā ir fotogrāfijas, dokumenti, priekšmeti, kas piederējuši vai ko lietojuši ebreju tautības medicīnas darbinieki, tad Liepājas muzejs labprāt tos pieņemtu kā dāvinājumu vai arī deponētu uz izstādes laiku. Par ļoti daudzām ebreju tautības medicīnas personām nav nekādu ziņu vai liecību, tādēļ Liepājas muzeju interesētu arī Jūsu atmiņas par ebreju ārstiem, vecmātēm, zobārstiem, farmaceitiem un citiem medicīnas darbiniekiem.

Diemžēl Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Liepājas muzejā un citos muzejos ir ārkārtīgi maz lietisko materiālu, vizuālo un dokumentālo liecību par ebreju medicīnas darbiniekiem, kas dzīvojuši un darbojušies Liepājā un tās apkārtnē.

No fotogrāfijām muzeju interesētu ebreju tautības ārsti, zobārsti, aptiekāri, vecmātes, arī kosmetologi, viņu darba kabineti vai pieņemšanas vietas, Liepājas ebreju slimnīcas „Lina Hacedek” un dažādas ebreju ārstu biedrību sanāksmes. Muzejs labprāt neatteiktos arī no tām fotogrāfijām, kur šīs personas būtu redzamas kopā ar saviem ģimenes locekļiem vai draugiem izbraukumos, savās dzīves vietās dzīvokļos vai privātmājās.

Izstādi lieliski papildinātu ārstu izrakstītās receptes, aptieku signatūras, personīgie dokumenti, vizītkartes, ielūgumi, apsveikumi, vecmāšu pierakstu burtnīcas, Liepājas ebreju biedrību dokumenti vai kādas citas rakstiskas liecības.

Vērtīgi būtu ebreju ārstu, zobārstu vecmāšu, kosmetoloģu, farmaceitu un žēlsirdīgo māsu medicīniskie instrumenti un darba piederumi. Privātās lietas: trauki, grāmatas, dažādi dāvinājumi, izšuvumi un citas lietas. Tāpat, iespējams, Jūsu rīcībā ir arī kādi citi materiāli, kas raksturotu šo medicīnas darbinieku un viņu ģimenes locekļu dzīvi un darbību.

Daudzi vecāka gada gājuma liepājnieki atceras izcilus Liepājas ebreju tautības ārstus, farmaceitus un citus medicīnas darbiniekus, kuri strādāja vai praktizēja Liepājā un tās apkārtnē. Diemžēl vairāku pilsētnieku atmiņās ir arī traģiski momenti, kas saistīti ar Otrā pasaules kara notikumiem un pilsētas ebreju sistemātisku iznīcināšanu.

1939. gadā Liepājā strādāja 85 ārsti, no kuriem 29 (33%) bija ebreju tautības. Starp tiem minami Mozus un Samuels Tāli, tēvs un dēli Joseļi, Abrams un Ickins Levenšteini, bērnu ārsti Heimanis Rabinovičs un Jozefs Fridbergs u.c. Liepājas reģionā strādāja pieci ebreju ārsti: Glikmanis Leo (1904-1941) Aizputē, Levenšteins Abrams (1903-1941) Pāvilostā, Levs Jazeps (1899-1941?) Klosterē, Sofers Mozus (1888-1941?) Nīkrācē un Joffe Frida (1899-1941) Vaiņodē.

Uz Liepāju pēc vācu tautības personu repatriācijas atnāca strādāt vēl vairāki ārsti, piemēram, Dr. med. Teodors Volframs un terapeits Benjamins Tečs. Padomju okupācijas laikā 1941. gada 25. jūnijā tika nogalināts pilsētas slimnīcas galvenais ārsts Dr. med. Teodors Volframs.

Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā no 33 ārstiem tika nogalināti 28. 1942. gadā no pilsētas ārstiem Liepājas geto tika ievietoti ginekologs Izaks Barons, otorinolaringologs Bērs Deslers, sieviešu slimību ārsts Simons Plockins, ādas un venērisko slimību ārsts Morduchs Veinreihs un ķirurgs Maksims Ziks.

No šīm piecām personām tikai Dr. Veinreichs un Dr. Ziks, kas bija pārcietuši dažādu geto un koncentrācijas nometņu šausmas, pēc kara atgriezās Liepājā un turpināja strādāt pilsētas slimnīcā un poliklīnikā. Arī no citu nozaru medicīnas speciālistiem - farmaceitiem, zobārstiem, vecmātēm, žēlsirdīgajām māsām, kosmētiķēm un citām personām - tika nogalināti gandrīz visi pārstāvji.

Otrais pasaules karš atstāja smagas rētas ne tikai ebreju ārstu vidū. No 85 ārstiem Liepājas pilsētā 1939. gadā, uz 1946. gadu pilsētā bija palikuši tikai 8 ārsti. Pilsēta pilnībā bija zaudējusi visus vācu tautības ārstus, gandrīz visus ebreju tautības ārstus, un tikai daži latviešu tautības ārsti turpināja savu darbību Liepājā.

Izstāde Liepājas muzeja ekspozīcijā “Liepāja okupāciju režīmos” būs skatāma no 4. jūlija līdz 28. oktobrim.

Materiālus par mediķiem lūdzam nodot Liepājas muzejā K. Ukstiņa ielā 7/9, sazinoties ar muzeja krājuma glabātāju Ilzi Dobeli - tel. nr. 27041393; 63420274 vai Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Rīgā Antonijas ielā 1, sazinoties galveno speciālistu Mārtiņu Vesperi - tel. nr. 26520092; 67222913.

Pievieno komentāru

Kultūra