LTV režisore Rudzīte par Blaumaņa mistēriju: Visa šī "akcija" bija rūpīgi organizēta un vērsta pret televīziju

Vispirms gribu pateikties visiem tiem skatītājiem, kuri Vecgada vakarā ieslēdza LTV1 un noskatījās "Lai dzīvojam, lai svinam!". Paldies arī tiem skatītājiem, kuri pēc noskatīšanās objektīvi vērtēja redzēto, norādot gan uz neveiksmēm, gan un uz to, kas, viņuprāt, tomēr ir izdevies.

Pārsteidza klaji agresīvā ļaunuma un rupjības lavīna, jo radās sajūta, ka visa šī akcija bija rūpīgi izdomāta, organizēta un vērsta pret LTV. Man vienmēr bija licies, ka Latvijā dzīvo cilvēki ar veselīgu humora izjūtu, pietiekami augstu intelekta līmeni, kuri nenolaižas līdz publiskai agresijai.

Ņemot vērā pilnīgi neizprotamo ažiotāžu, gribu ienest mazliet skaidrības, jo publikācijās un komentāros ir ļoti daudz neprecīzas un pat melīgas informācijas par projekta tapšanu.

Nenoliedzot kļūdas un neveiksmes, kuras es redzu un apzinos labāk par jebkuru, kas bija iesaistīts projektā, tomēr gribu teikt (un tas noteikti izsauks „labvēļu” lielās dusmas un nākamo „samazgu” lavīnu), ka ne viss bija peļams, vienkārši nevajag visur saskatīt un meklēt tikai slikto, kādreiz ir vērts saskatīt (vismaz pamēģināt ieraudzīt!) arī ko labu.

Pretēji medijos izskanējušajai nepatiesajai informācijai, - pie projekta mēs, mūsu radošā komanda, sākām strādāt oktobra vidū, nevis maijā!

Pēc pirmās sarunas ar LTV vadību, kad tika piedāvāta ļoti laba M. Balodes ideja par R. Blaumaņa jubileju, tomēr kļuva skaidrs, ka Vecgada vakaram tas ir pārāk nopietns projekts. Pēc pieredzes jau zināms, ka, sēžot pie galda, cilvēki pilnībā nepievēršas ekrānā notiekošajam un vajadzīgs kas jautrs, priecīgs, uz ko nav īpaši jākoncentrē visa uzmanība, kam nav nopietni jāseko līdzi un var pieslēgties jebkurā brīdī. Tomēr ideja par R. Blaumaņa jubileju palika spēkā.

Ātrumā vajadzēja meklēt scenārija autoru, kas varētu „sasiet” R. Blaumani ar ideju, ka pie viņa ciemos „brauc” pasaules zvaigznes. Paldies rakstniecei Dacei Judinai, kura atsaucās un pieņēma uzaicinājumu veidot šo scenāriju. Rezultātā radās K.kungs - Kārdinātājs, kurš piedāvā R. Blaumanim izpildīt trīs vēlēšanās, faktiski – dažādus kārdinājumus, kas dažādos laikos ir valdījuši un valda pasaulē. Mūsu vēlme bija ar vieglu ironiju atspoguļot cilvēku vājības, vēlmes, prieku, izklaidi..., salīdzinot mūsdienu pasaules popkultūru ar R. Blaumaņa skatījumu uz cilvēciskajām attiecībām un dzīves vērtībām, kas tika iestrādāts viņa un K.kunga sarunās. Diemžēl ierobežotā laika un tehnisko iespēju dēļ nācās atteikties no lielas daļas scenārijā sākotnēji paredzētās abu tēlu saspēles un dialogiem.

Viens no smagākajiem pārmetumiem ir tieši parodijas (uzsveru – PARODIJAS) žanra izmantošana un tas, ka aktieri nedzied savās balsīs. Es būtu neizsakāmi laimīga, ja mums būtu bijusi tāda iespēja, jo lielākā daļa aktieru to varēja izdarīt spoži. Negribu un netaisos taisnoties, bet - diemžēl citādi mēs nevarējām, jo - lai izveidotu jaunas fonogrammas, kuras būtu iedziedājuši mūsu varoņi - pirmkārt, būtu vajadzīgs laiks, kura ne mums (respektīvi - televīzijai), ne aktieriem fiziski nebija; otrkārt - krietni lielāks finansējums gan aranžējumiem, gan mūziķiem, gan studijas apmaksai ierakstu tapšanai.

Protams, programmas tapšanas „virtuve” skatītājus pilnīgi neinteresē. Skatītājs grib saņemt labu „produktu”, taču visam apakšā vienmēr ir arī dotās iespējas un objektīvie apstākļi, ar kuriem vienmēr jārēķinās - ieraksti notika ļoti skarbā laika limitā; visa raidījuma filmēšanai bija atvēlētas četras dienas, montāžai – nepilnas divas nedēļas. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka citu valstu televīzijās (un normāli plānojot darbus) darbu pie Jaungada raidījumu programmas parasti sāk jau gada sākumā.

Te gribētos mazliet oponēt arī tiem, kuri jūtas aizvainoti par to, ka iesaistījām R. Blaumani kā tēlu. Radošā prakse – iesaistīt raidījumos, pasākumos un šovos vēsturiskus vai literārus personāžus - ir izplatīta visā pasaulē. Tas tiek uztverts ar atbilstošu humoru. Domāju, daudzi skatījās Lielbritānijas karalienes valdīšanas jubilejas pasākumu. Britus ar viņu „melno” humoru grūti pārspēt, un viņi tam ļauj vaļu, tam ļāvās arī karaliene.

Mēs savā raidījumā nevienu neapvainojām, nepazemojām, uz vardarbību neaicinājām un nelikām darīt neko cilvēka cieņu aizskarošu.

Turpretī - kas attiecas uz interneta komentāriem, tad, mūsuprāt, tur ir plašs darba lauks Drošības policijai un citām tiesībsargājošajām instancēm, jo tāda visatļautība, agresija, rupju izteikumu lavīna, tieši tāpat kā draudi „nošaut”, „uzspert gaisā”, kas parādās gan komentāros, gan it kā solīdu mediju rakstos, nav pieņemami normālā sabiedrībā.

Neskatoties uz visām „samazgām”, kas tika izgāztas internetā, esam saņēmuši arī labus vārdus, par kuriem liels paldies!

LTV režisore Svetlana Rudzīte

Pievieno komentāru

Kultūra